Janvāris 9., 2015
| 08:39
|
Comments:
From: | unpy |
Date: | 9. Janvāris 2015 - 09:52 |
---|
| | | (Link) |
|
Ahā, paldies!
Relax. Man stils vienk ir ar plašāku nozīmi. Lietas, kas atkārtojas.
ir drusk negodīgi mirklī, kad cilvēks acīmredzami lieto vārdu "stils" šaurā nozīmē (t.i., tas, ko ietekmē, piemēram, valodas zināšanas/dzimtā valoda) atbildēt, lietojot vārdu "stils" plašā nozīmē.
bet uz tevi es nesalecos, uz tevi vispār grūti salekties.
Pārfrāzēšu. :) man grūti iedomāties, kā var mācīt kursos kaut ko oriģinālu. To var attīstīt, trenēt kautkā, bet ne barot ar karoti. To radošo, improvizāciju, u.tml. Savukārt, ārpus oriģinālā, ja ir konsekvence, tad parādās stils.
Frāzē "Rakstīšana notiek latviski, bet es esmu diezgan liels pofigists attiecībā uz stilu, tā ka par to nav jāraud. (Vismaz tie meistardarbnieki, kam latviešu valoda nav dzimtā, nav pārāk sūdzējušies par diskrimināciju.)" jau nu diezgan tieši ir implicēts tas, ka stils = daļa no konkrētās valodas prasmēm (t.i., es saku, ka stils varētu būt problēma tiem, kas "domā", teiksim, krieviski, bet ka tā nav globāla problēma).
Bet vispār tu esi ļ. precīzi uztvēris to kursu būtību. Nu tb neko nebarot ar karoti, no vienas puses - trenēt radošu domāšanu (tikai tas izklausās pretīgi, tāpēc es tā nesaku), no otras - apskaidrot to, kas ir "konsekvence" konkrētā darba/žanra/stila/sižeta ietvaros. Stils gan nav automātisks pasākums - bieži pie tā ir jāpiestrādā īpaši - bet nevar būvēt literatūras mācīšanu no "stila" puses. (Un man vienmēr pietrūkst laika kārtīgi pieķerties tam stilam.)
Un man literatūras profiņu žargons nav acīmredzami :) |
|
|
|
Sviesta Ciba |