Nu pag, kas tavuprāt ir 'ārstēšana'? Ja man ir gripa un es dzeru theraflu, tā ir ārstēšana, vai tikai simptomu kupēšana?

Ja tā pie jēdzieniem, tad to sauc par 'psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez personas piekrišanu'., pat ne ārstēšanu. Jo nu, afekta stāvokļi persona var būt nespējīga dot piekrišanu tam, kas uzlabos viņa veselību (un apkārtējo drošību). Tas ir īslaicīgi, līdz 72h kuru laikā jāpieņem lēmums, kas īsti darāms tālāk.

Nopietnas tūlītējas briesmas var būt ne tikai akūtas un ne tikai aktīva agresija, vai periodiski uzplaiksnījoša agresija. Ir arī pasīvie stāvokļi - smaga anoreksija, katatonija, dažādi intelekta traucējumi, kuru rezultātā cilvēks nav spējīgs dot piekrišanu ārstēšanai, bet nav spējīgs par sevi parūpēties pietiekami, lai nenosaltu vai nenomirtu badā.


Ir otrs institūts 'medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi', bet tas jau ir kriminālprocesa pasākums. Kriminālprocesuālās tiesības vispār ar cilvēkiem dara visādas lietas, kas citos apstākļos nebūtu OK - jo ir situācijas, kur zināms dažu cilvēktiesību aprobežojums tiek uzskatīts par adekvātu.


Savukārt par LV politiski ārstēto neatzīšanu par psihiski veselu - nav tādas 'atzīšanas par psihiski veselu' (nē, nu pie ieroču atļaujas saņemšanas un tādām lietām ir, ok, bet tas atkal specifiski. Ir rīcībspējas ekspertīzes - bet aprobežota rīcībspēja ļoti reti ir kopā ar kaut kādu piespiedu ārstēšanu). Ir viedokļi - atgādināšu, ka mums ir ārsti ar onkologa-ķīmijterapeita specializāciju, kas stāsta, ka ķīmijterapija ir slikti, bet vajag taisīt kafijas klizmas, badošanās brīnumu un triept iekšā suliņas, izglītība nepasargā no Interesantiem Alternatīviem Viedokļiem. Un tas piemirstot, ka žurnālos tas nonāk caur žurnālista prizmu un vēl caur lasītāja prizmu - t.i. var ļoti transformēt viedokli. Piem 'jā, ir psihiska novirze' -
bet psihiskas novirzes ir ļoti lielai daļai sabiedrības, vairums neprasa ārstēšanu. Un pilnīgi noteikti ir konteksti, kad strīdēšanās pretī režīmam tiešām var liecināt par psihisku novirzi. Un ne jau tāpēc, ka psihiski vesels nestrīdētos pret režīmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

" Ir arī pasīvie stāvokļi - smaga anoreksija, katatonija, dažādi intelekta traucējumi, kuru rezultātā cilvēks nav spējīgs dot piekrišanu ārstēšanai, bet nav spējīgs par sevi parūpēties pietiekami, lai nenosaltu vai nenomirtu badā."
Jā, diemžēl esmu redzējusi gadījumu, kad cilvēks, kurš nebija pierunājams ārstēties, šādā veidā aizgāja viņpasaulē, nesasniedzis ij 40 gadu vecumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet kāpēc cilvēks mākslīgi par katru cenu ir jānotur šaisaulē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tad vienkāršāk viņu uzreiz nopotēt, nevis noskatīties, kā šis padsmit gadu garumā nonāk līdz aizvien šausmīgākam stāvoklim, kamēr šo atrod beigtu uz grīdas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tobiš obligāti ir jāuzņemas kontrole un vara?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu bet kaut kas taču jādara, citādi tas sagādā MAN ciešanas un neērtības!!!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu bet šitā jau empātija darbojas, ne? Tipa normālam empātiskam cilvēkam nepatīk, ja citi cieš.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai ne! un tāpēc labāk izskalot viņiem smadzenes un/vai nopotēt, jo tad viņi necietīs, un attiecīgi arī pašam nebūs jācieš, win-win!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neiet krastā
- nopotēt: pēc tam ciešanas no tā, ka viņu vairs nav
- izskalot smadzenes: tās pēc būtības tad ir citas, vienkāršākas personas, sākotnējo personu atliekas, no tā skalotājam labāk nepaliks, ja viņš pats nav psihopāts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet tādu psihopātu, kuram kļūst labāk no citu smadzeņu izskalošanas, gan vajadzētu piespiedu kārtā izārstēt no psihopātijas, ne? ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par šito atceros V.Suvorova-Rezuna darbos lasīto. Viņiem tur (GRU, padomju armijas izlūkdienests) mācīja arī gūstekņu pratināšanas metodes, spiegošanas operāciju un karadarbības laikā tika arī praktiski lietotas. Un tur esot bijis dzelžains noteikums - tikko tiek manīts, ka kādam šāda pratināšana sagādā prieku pati par sevi, tā dotais indivīds no speciālā dienesta (un parasti tad no armijas vispār) momentā lido. VDK šitāda nostādne neesot bijusi un tāpēc VDK sastāvs bijis emmm, drusku nepatīkamāks. Un mazāk efektīvs.

(Reply to this) (Parent)

Kāds ir tavs viedoklis par atšķirību starp "saprast kā otrs jūtas" un "justies kā otrs jūtas"? Manuprāt pirmais ir baigi labi, bet otrais ir traucējoši un nevēlami.

(Reply to this) (Parent)

Nē, ir jau arī pasīvā eitanāzija - pārstājam viņam nest ēdienu un maksāt par viņa dzīvokli. AIZMIRSTAM, ka šāds cilvēks ir. Nomirs ātrāk. Varbūt uz ielas.
Bet nē, radi to nespēj. Saniknoti maksā, nes, cenšas pierunāt ārstēties un vienlaikus uzskata piespiedu ārstēšanu par kaut ko tādu, ko nedrīkst tuvam cilvēkam nodarīt.
Tuvais cilvēks tikmēr kļūst arvien neprātīgāks.
Par laimi, vismaz bērnu no turienes paņēma prom. Uz veselīgāku vidi. Bet to jau arī, jūsuprāt, laikam nedrīkstēja, jo rīcībnespēja un diagnoze taču netika pasludinātas par spīti acīmredzamajam. Nafig tāpēc kontrolēt kāda cilvēka dzīvi un viņa vecāku tiesības?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir OK to cikvēku, jebkuru praktiski cilvēku, atbalstīt, bet kāpēc tas jādara saniknoti?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpēc, ka uz pieklājīgi izmisīgiem piedāvājumiem aiziet pie speciālista ("mēs samaksāsim, aizvedīsim, atvedīsim, tu tikai apģērbies un izej no mājas līdz mašīnai") padsmit gadus IKREIZ tika atbildēts "šodien ne, rīt es par to padomāšu", kamēr rezultāts kļuva tāds, kāds kļuva.
Trakākais, ka lielākā daļa cilvēku nesaprot, ka nav iespējams ar pierunāšanu un pārliecināšanu ietekmēt psihiski slimu cilvēku, kam jau ir mainīta smadzeņu ķīmija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ļoti žēl, ka tā. :( Ir jāmācās labākas pārliecināšanas prasmes. Man tieši vakar bija svarīgs gala eksāmens, kurā jāpārliecina negribīgs pacients lietot zāles savai slimībai. Es gan smagi izgāzos, jo nekad neesmu bijis prasmīgs runātājs, bet nu tas nav svarīgi. Svarīgi ir tas, ka paradigma mainās, un vairs nav tā, ka ārsts ir autoritāte un pacientam viņš ir tikai jāklausa. Tā vietā ārsts ir profesionāls padomdevējs un sadarbībā ar pacientu atrod labāko veidu, kā īsteno terapiju.

(Reply to this) (Parent)

tipa šis keiss, noņemt psih* diagnozi (kaut kur ir arī smalkāki/detalizētāki pamatojumi)

bet man šķiet, ka es ļoti konkrēti runāju par "ārstēšanu", loosely defined as "izdarīt ar viņu tā, lai viņš būtu normāls, nevis psihs" & ar "šitais ir reāli disturbing" es domāju specifiski to, ka cilvēks nevis sāk ar premisu "ok, ārstēt cilvēka psih* kondīcijas pret viņa gribu ir reāli neok" un pēc tam vilcinoties piekrīt, ka varbūt, maybe, atsevišķos ekstrēmos gadījumos, tas varētu būt pieņemami (kas droši vien tā arī ir), bet gan "hmmm, kā tikt galā ar problēmu x? nu kā, x izraisa psihiski slimi cilvēki, kurus vajag noķert un izārstēt!" un tad vilcinoties piekrīt, ka okei, ir tādi psihuma paveidi, kas citus īpaši neapdraud un tāpēc ar varu ārstēt varbūt nevajadzētu.

jeb, vienkāršoti izsakoties, mans cringe faktors ir nevis no "gadījumā x tiek/netiek piemērota piespiedu ārstēšana, saskaņā ar likumdošanu, psih* atzinumiem un ko tik vēl ne", bet no tā, kas tiek uzskatīts par akceptējamu un humānu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tajā keisā ir birokrātiska-juridiska šaize - ekspertiem ir pienākums atbildēt precīzi uz uzdoto jautājumu, pat ja jautājums uzdots tā, ka atbilde jautājuma mērķim būs nederīga un jebkuram ezītim skaidrs, ka domāts kaut kas cits.

Tas overlaps notiek, jo visi domā, ka paši veseli, bet tie citi ārprātā slimi, traucējoši un noteikti arī māju tūlīt nodedzinās. Tb, ka katrs traucējošais gadījums arī ir ekstrēmais.

(Reply to this) (Parent)