Comments: |
aizstaigā uz tuvāko molu un pavēros kā iepērkas ģimenes ;) vīrieša ķermenis un ne tikai tiek izmantots uz nebēdu, bet acīs tas mirdzums un degsme identiski ;)
ģimene ir vienskaitlī vai mōla vīrieši izlaiž sev cauri desmit ģimenes dienā?
tie, kas var atļauties uzturēt vairākas ģimenes var būt. ;) bet ne visi var ...
bet mēs jau meklējām līdzības nevis identiskas aplikācijas
| From: | helvetica |
Date: | November 4th, 2010 - 11:49 am |
---|
| | ziņkārība | (Link) |
|
man ir nelabas aizdomas, ka šī varētu būt lieta, kurai grūti atrast līdzību. Smagumu stiepšana, naudas nešana mājās u.tml., ja gana abstrahē, varētu būt līdzīgas kategorijas, taču reālā nozīme un svars tomēr nav salīdzināmi..
nu smagumu stiepšana ir tikai un vienīgi blakus efekts
bet kā tiek pielaikotas tās drēbes, kā tiek stiepts virsū, skatīts, pētīts, vilkts nost, atkal virsū, mainīts veikals un stils, krāsa, fasons etc ... nevarētu teikt, ka tas netiek darīts vīrieša labā, bet labumu viennozīmīgi no šī procesa gūst kāds cits, un tas nav tikai veikalnieks ;) es vairāk par to ;)
| From: | marija |
Date: | November 4th, 2010 - 11:38 am |
---|
| | | (Link) |
|
ma ienācā prātā karš. jo tur jau tās metenes paliek trakas uz formastērpiem, bet ķermenis ir dzīvais vairogs politikai
karš vispār labs piemērs, bet man vairāk interesē vīriets-sieviete varas attiecības, nevis abstrakta vara, kas nodara gauži vīriem (un sievas karš nežēlo arī...)
| From: | josie |
Date: | November 4th, 2010 - 11:58 am |
---|
| | | (Link) |
|
tās varas attiecības arī var izpausties atšķirīgās formās. dažreiz māšu vara pār saviem dēliem vai priekšnieču vara pār padotajiem vīriešiem, taču te, protams, nevar tik daudz runāt par miesisko un seksuālo (kaut gan ...)!
tēvu vara pār meitām vai priekšnieku vara pār padotajām sievietēm. Runa ir par ķermeni, dominanci lēmumos attiecībā uz šī ķermeņa izmantojumu un visa šīs pasākuma 'normalitāti'
| From: | marija |
Date: | November 4th, 2010 - 12:21 pm |
---|
| | | (Link) |
|
jā, nu tur nav tādu spēcīgu salīdzinājumu. atseviāķi gadījumi sports vai kādi citi spēcīgi maskulīni pasākumi varbūt.
Kaut ko visā tanī ņemtnē es līdz galam nesaprotu. Un galvenokārt:
1. kādēļ tāda pieķeršanās ķermenim?
2. kur tiek publiski atzīts, ka prostitūcija ir sieviešu interesēs?
| From: | marija |
Date: | November 4th, 2010 - 12:04 pm |
---|
| | | (Link) |
|
varbūt intereses nav pareizais aŗds bet par to, ka tā ir brīva izvēle un profesija, kas atzīstama kā līdzvērtīga citām, ir uzskats, ar kuru jārēķinās. pamēģini parunāt ar sievieti un ar vīrieti par prostitūciju, atšķirīgās reakcijas ir ko vērts.
From: | dzeina |
Date: | November 4th, 2010 - 12:05 pm |
---|
| | | (Link) |
|
kādas ir tās reakcijas?
nu, vismaz man nav skaidras nostājas šajā jautājuma. Es saprotu, ka tā ir pasaules vecākā 'profesija', taču tik un tā kkas man tur nešķiet līdz galam pieņemams. atšķirībā no ļaudīm, kuriem "labāk samaksāt par pisienu, nevis prikt puķes randiņā" ir normāls arguments
Stigma ietver sevī personības degradēšanu. Viens aspekts varētu būt, prostitūtai it kā nepiemīt tā, atbilstoši sabiedrības normām, nozīmīgā identitātes sastāvdaļa, ko nosaka vispārpieņemta izpratne par profesiju (pat ja ir izglītība, tā ir apslēpta personas privātajā sfērā) un ar to saistīto personības iezīmju iemantošana/izmantošana - "puķes (randiņš e.t.c.) jāpērk personībai, bet naudu (un tas arī viss) jāmaksā ķermenim."
| From: | marija |
Date: | November 4th, 2010 - 12:17 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nu sievietes lielākoties emocionāli to uzver kā problēmu, robežstāvokli, kur tā, kas pārdod savu ķermeni ir uz robežas un tur ir cīņa starp nosodījumu, žēlumu, līdzjūtību, skumjām, un kaut kādu nolemtību. kamēr vīrieši drīzāk uz to skatās kā uz senāo profesiju, kas ir katra paša izvēle, kur tas ir drīzāk divu pušu darījums. un pat, ja tur ir runas par cilvēu tirdzniecību un tālejošākām sekām, viņie ar sō prefsiju nav īpašu emocionālu saistību. kkā tā, no novērojumiem.
Nu, vispirms prostitūcija IMHO vairāk ir parādība, nevis profesija klasiskā izpratnē. Zāles pīpēšana arī kaut kur ir atļauta, kaut kur ir aizliegta. Da kāda zāle, pat alkohols.
Savukārt par viedokļiem - var pamēģināt parunāt ar vīrieti un ar kādu citu vīrieti. Domāju atšķirīgas reakcijas arī ir visai sagaidāmas.
godīgsakot, ikdienā ļaudis par to nedomā. arī es nē, vien pēdējā laikā sakritis par daudz tas prostitūtu stafs..
| From: | marija |
Date: | November 4th, 2010 - 12:19 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nu zāles pīpēšana gluži nešķiet, ka var salīdzināt ar protistūciju: pārdot maizi vai savu ķermenir mazliet atšķirīgi, manuprāt. un atļauta prostitūcija kopumā ir visur, ja ven nav runa par reliģisku radikālismu, nav atļauts sutenerisms. (bet es varu kļūdīties)
Zāli un prostitūciju es salīdzināju tamdēļ, ka apsvērumi to legalizēt, ir izvēle parādību kontrolēt, nevis cīnīties ar nenovēršamo. Likumdošanas gan vienā, gan otrā jautājumā arī ir ar modifikācijām. Ja smagi kaut ko nejaucu, šķiet vēl pavisam nesen pavīdēja doma pieņemt likumu, kas ļautu sodīt prostitūcijas pakalpojumu pircēju. Tas pie mums. Tādējādi neredzu nekādu visaptverošu pozitīvismu prostitūcijas jautājumā, tā pat kā apreibinošu vielu lietošanā.
| From: | marija |
Date: | November 4th, 2010 - 01:24 pm |
---|
| | | (Link) |
|
publiskās prieka mājas manupāt ir pietiekami. vai arī ielas, kurās skaidri zināms, ka meitenes stāv, bet viņas kā stāv tā stāv. man nav tāda nopietna attieksme, pret šo visu, bet kopumā interesanti.
Arī "točkas", kur dabūt kokaīnu, heroīnu u.c. netrūkst. Ir arī vietas, kur var dabūt tīru šļirci. Tas kaut kā raksturo to, ka narkomāniju uzskata par normālu?
Ja nopietni, es joprojām neizprotu prostitūcijas īpašo vietu šīs diskusijas kontekstā. Varētu padomāt, ka mēs te par pirmās nakts tiesībām runātu, vai pusgada obligāto dienestu prostitūcijā. Sliktu lietu pasaulē netrūkst, un kaut kā cilvēki mēģina pielāgoties šai pasaulei, neatkarīgi no dzimuma. Drošvien, padzirdot, ka kāds dižājas par to, kā viņš maukās gājis, vai koksu šņaucis, es uzreiz nemetīšos zvanīt mentenei. Visdrīzāk cits stāsts būtu, ja runa būtu par izvarošanu vai pedofiliju. Citiem vārdiem sakot, kamēr tanī visā netīrībā piedalās brīvās gribas elements, un cilvēku personīgi tas neskar, tikmēr tā attieksme pret to visu ir tāda distancēta. Nu, piemēram, lieta kas noved pie indivīda nāves - slepkavība vs. pašnāvība. Varu derēt, ka otrajā gadījumā būtu krietni vien liels procents to, kas neuzskatītu par vajadzību iejaukties šinī darbībā.
narkotiku lietošana ir bezdzimuma. sekss tomēr ir par dzimumiem un to, kā tie tiek uztveri. tu būtu pārsteigts par to, cik daudz absolūti normālu, pat precējušos etc. vīriešu latvijā pērk prostitūtu seksu un neuzskata to par neko nenormālu. Es, lūk, gan uzskatu, jo vīrietis, kam šķiet normāli pirkt prostitūtu, pārfrāzējot, šķiet normāli "pirkt" jebkuru sievieti un uz mani kā sievieti, kas eventuāli piedalās laulību/attiecību tirgū, šāda lieta attiecas visai tieši (i.e. - attieksme pret sievieti kā tādu..)
Ir bijuši nepiedienīgi piedāvājumi?
nepiedienīgi piedāvājumi ir saņemti jau kopš nepilngadīgas mazotnes, bet ne par to ir runa (lai gan varētu arī par to). Ir nācies saskarties ar vīriešiem, kuriem ir viedoklis par sievietes sūtību un būtību. un jā, daļa no šī viedokļa veidojas, vīrietim esot iesaistītam prostitūtu pirkšanā-pārdošanā.
un tur pat nevajag reālu pircēju, lielākā daļa džeku neredz prostitūcijā problēmu un lieto argumentus, kas, piemēram, mani kā sievieti nu nemaz nepārliecina, tb. kkāda "attieksme" pret to visu un sievieti tā centrā, ir..
Jā, ir nācies. Bet kaut kā ne pārāk bieži. Laikam pārsvarā kontaktējos ar nepareiziem vīriešiem.
| From: | marija |
Date: | November 4th, 2010 - 03:00 pm |
---|
| | | (Link) |
|
lūk, kāpēc nepiekrītu Tavam piemēram par marihuānu un prostitūciju ir tā, ka protistūta ir nevis ķermenis, kas ar sevi dara, ko vēlas, kā mēs varētu runāt par narkomānu vai pašnāvnieku, bet gan objekts, tā pati narkotika, kas tiek lietota, tajā pat laikā esot arī indivīdam, cilvēkam, kam teorētiski ir tātad pat tiesības kā maksātājam. definējot to plašāk, kopumā tas ir savdabīgs verdzības paveids.un argumentu par "brīvo gribu" minēju jau augstāk komentārā.
Oh, common! Ja mēs prostitūciju pielīdzinām verdzībai, tad jau bāžam šinī maisā jebkuru algotu darbu. Simtlatnieku programma tad arī ir ņirgāšanās par cilvēku. Īsti nesapratu, kur augstāk kas minēts par brīvo gribu, bet tad vai nu indivīds ar brīvo gribu, vai biomehāniska mašīna, un tēma slēgta.
| From: | marija |
Date: | November 4th, 2010 - 03:50 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nu tas, ko es jau iepriekš minēju, ka vīrieši pielīdzina prostitūciju darbam, kas ir kā darbs un pieiet šim jautājumam pragmatiski, uzsverotbrīvo gribu. kamēr sievietes runā emocionāli un ar tādu iesaisti, kur, kā jau minēja helvetica, parādās pati kā potenciālais "darba veicējs".
par spīti tam, ka man ir diezgan neitrāla nostāja pret prostitūciju, salīdzināt to ar 100latnieku programmu man tomēr šķiet pārsteidzīgi.
Ok. Vismaz beidzot kaut ko vērtīgu no šī izlobīju. Tātad, ja nav problēmas, tad radīsim tās savā apziņā, izsāpot visas pasaules sāpes. Te nu lūdzu ieskaitiet mani pie pragmatiskajiem, lai gan uz doto brīdi, tas jau tā tāpat visiem skaidrs.
1) tāpēc, ka ķermenis ir ļoti fiziska un grūti ignorējam lieta, veido ļaužu pašapziņu un identitāti. un prostitūcijā darbs ir ar ķermeni, veidos, kas nav īpaši raksturīgi citām arī fiziskām profesijām..
2) marija jau pateica. par brīvo izvēli (te būtu garāka saruna) un normalitāti
gribas kliegt ar putām uz lūpām, ka tā nav, ka sievietes pašas tā, ka sievietes pašas pieļāvušas šādu viņu ķermeņu izmantošanu, bet tad, kad ievelk elpu, lai sāktu vēkšķēt, no tiesas nenāk nekāds prātīgs arguments galvā.
ja nu vienīgi radikālā feminisma teksti, kur, iespējams, vienīgā realizācija dzīvē ir skūtu, jaunu sieviešu apvienošanās bandās, tad iziešana uz ielas un random vīrieša piekaušana, kastrācija. bet tie arī, šķiet, bija tikai pāris gadījumi Krievijā un ASV.
otrs arguments, kas arī pavilkts aiz matiem, ir tas, ka, ja nav tieši tāda ekvivalenta sievietes pret vīrieti attiecībās, tad tas nozīmē, ka situācija ir tik nedabiska, ka neviens to neredz un neaktualizē, vai arī, ka situācija ir tik pašsaprotama, visiem pieņemama, ka sievietes jau pašas to uzskata par normālu parādību, tas, nekas, ka, šķiet, ka katrā rietumeiropas valstī pie politiskās varas elites siles ir arī sievietes, kuras varētu mainīt šo situāciju. respektīvi, tas, ka situācija nemainās, liecina, ka kaut kādā līmenī ne tikai vīriešiem šī sārtā gaisma šķērsielās šķiet normāla.
redzi, man pašai nav nostājas prostitūcijas jautājumā, vien cenšos tik skaidrībā, kādas tieši ir manas dalītās sajūtas attiecībā uz šo kultūras fenomenu. Nevar noliegt, ka es uz šo lietu skatos kā sieviete, proti, no eventuālās 'prostitūtas' pozīcijas (ar prostitūciju primāri LV saprot sieviete-vīrietis), vīrieša pozīcija man sveša. Būtu jauki, ja kāds izklāstītu savu pieredzi un motivāciju, bet līdz tam es vēlētos atrast veidu, kā vīrieša apziņā radīt to mulso sajūtu, kādu manī kā sievietē rada doma par varu pār ķermeni un var pār publisko diskursu, sakarā ar šo ķermei/tā imantojumu
p.s. un atkal es te skandēšu skandināvijas piemēru, kur, parlementos ir vairāk sieviešu, tad attiecīgie lēmumi tiek pieņemti un darbojas (cita lieta, ka ļaudis dodas sekstūrismā uz valstīm, kur attiecīgās normas nav ieviestas un seksu var brīvi pirkt..)
kultūras fenomens? drīzāk jau kaut kāds socioantropofizioloģisks(?) lakmusa(?) papīrīts cilvēku dubultajai morālei.
ja gribi iedzīt vīrieša cilvēku līdzīgā mulsumā kā Tevi iedzen diskursīvā prakse(?) par sivietes ķermeni, tad pieej pie vīrieša un runā par šīm trim lietām: erekcijas traucējumi, prostatīts un pirmā reize = tad Tu varēsi novērot kaut ko līdzīgu. Iespējams.
diemžēl(?) man nav praktiskas pieredzes sārtajās ielās. var jau būt, ka vienreiz jāsaņemās un jānoskaidro sava fiziskā nostāja, tad varēs runāt par skaidru morālo nostāju.
un paldies par skandināvijas piemēru, redz, precīzi uzšāvi pa maniem aiz matiem pievilktajiem argumentiņiem.
Prātā nāk chippendales, the full monty šovi. Protams, tas nav pielīdzināms ar institucionalizētu prostitūciju, par ko ir runa tavā ierakstā, bet vibrācija, adrenalīns un tās acis, viss sakrīt. Pastāv eskortservisi sievietēm. Tas kā ilustratīvs piemērs tam, ka ķermeniska iekāre un tās apmierināšana par naudu (mūsdienu rietumpasaulē) nav tikai vīriešu prerogatīva. Šeit runa, šķiet, vairāk ir par privātais/publiskais nošķīrumu.
taisnība par tiem sieviešu ekskortservisiem un ekstūrismu, kurā arī sievietes ir pircējas. LV tas vēl nav attīstīts. Kad būs, tad ar seksu visi nodarbosies tikai par naudu un problēmu šajā sakarā vairs nebūs :D
gribēju ko līdzīgu pieminēt.
jo arī LV tai pat laikā ir taču arī vīriešu striptīzs un žigolo un kas tik vēl ne. vienkārši tā kā šo parādību neviens tā īpaši nepēta, tad nav arī vispār priekšstata, cik īstenībā daudz tādu vīriešu ir. viņi netiek uzskatīti par problēmu, bet man izskatās, ka viņi ir precīzi tādā pašā situācijā kā sievietes -- jauni puikas, kas tiek iesaistīti seksa pakalpojumu sniegšanā, arī sievietes, kas kādā šaurā lokā "atzīmē" ko ar vīriešu striptīzu. Pašam bija kāds paziņa, kurš, kā vienbrīd ar pārsteigumu uzzināju, piepelnījās pirms gadiem 5 šādi -- teica, no darba nevar ne atkauties.
| |