|
Nov. 4th, 2010|12:07 pm |
gribas kliegt ar putām uz lūpām, ka tā nav, ka sievietes pašas tā, ka sievietes pašas pieļāvušas šādu viņu ķermeņu izmantošanu, bet tad, kad ievelk elpu, lai sāktu vēkšķēt, no tiesas nenāk nekāds prātīgs arguments galvā.
ja nu vienīgi radikālā feminisma teksti, kur, iespējams, vienīgā realizācija dzīvē ir skūtu, jaunu sieviešu apvienošanās bandās, tad iziešana uz ielas un random vīrieša piekaušana, kastrācija. bet tie arī, šķiet, bija tikai pāris gadījumi Krievijā un ASV.
otrs arguments, kas arī pavilkts aiz matiem, ir tas, ka, ja nav tieši tāda ekvivalenta sievietes pret vīrieti attiecībās, tad tas nozīmē, ka situācija ir tik nedabiska, ka neviens to neredz un neaktualizē, vai arī, ka situācija ir tik pašsaprotama, visiem pieņemama, ka sievietes jau pašas to uzskata par normālu parādību, tas, nekas, ka, šķiet, ka katrā rietumeiropas valstī pie politiskās varas elites siles ir arī sievietes, kuras varētu mainīt šo situāciju. respektīvi, tas, ka situācija nemainās, liecina, ka kaut kādā līmenī ne tikai vīriešiem šī sārtā gaisma šķērsielās šķiet normāla. |
|