|
Nov. 4th, 2010|12:18 pm |
redzi, man pašai nav nostājas prostitūcijas jautājumā, vien cenšos tik skaidrībā, kādas tieši ir manas dalītās sajūtas attiecībā uz šo kultūras fenomenu. Nevar noliegt, ka es uz šo lietu skatos kā sieviete, proti, no eventuālās 'prostitūtas' pozīcijas (ar prostitūciju primāri LV saprot sieviete-vīrietis), vīrieša pozīcija man sveša. Būtu jauki, ja kāds izklāstītu savu pieredzi un motivāciju, bet līdz tam es vēlētos atrast veidu, kā vīrieša apziņā radīt to mulso sajūtu, kādu manī kā sievietē rada doma par varu pār ķermeni un var pār publisko diskursu, sakarā ar šo ķermei/tā imantojumu
p.s. un atkal es te skandēšu skandināvijas piemēru, kur, parlementos ir vairāk sieviešu, tad attiecīgie lēmumi tiek pieņemti un darbojas (cita lieta, ka ļaudis dodas sekstūrismā uz valstīm, kur attiecīgās normas nav ieviestas un seksu var brīvi pirkt..) |
|