redzi, man pašai nav nostājas prostitūcijas jautājumā, vien cenšos tik skaidrībā, kādas tieši ir manas dalītās sajūtas attiecībā uz šo kultūras fenomenu. Nevar noliegt, ka es uz šo lietu skatos kā sieviete, proti, no eventuālās 'prostitūtas' pozīcijas (ar prostitūciju primāri LV saprot sieviete-vīrietis), vīrieša pozīcija man sveša. Būtu jauki, ja kāds izklāstītu savu pieredzi un motivāciju, bet līdz tam es vēlētos atrast veidu, kā vīrieša apziņā radīt to mulso sajūtu, kādu manī kā sievietē rada doma par varu pār ķermeni un var pār publisko diskursu, sakarā ar šo ķermei/tā imantojumu

p.s. un atkal es te skandēšu skandināvijas piemēru, kur, parlementos ir vairāk sieviešu, tad attiecīgie lēmumi tiek pieņemti un darbojas (cita lieta, ka ļaudis dodas sekstūrismā uz valstīm, kur attiecīgās normas nav ieviestas un seksu var brīvi pirkt..)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kultūras fenomens? drīzāk jau kaut kāds socioantropofizioloģisks(?) lakmusa(?) papīrīts cilvēku dubultajai morālei.

ja gribi iedzīt vīrieša cilvēku līdzīgā mulsumā kā Tevi iedzen diskursīvā prakse(?) par sivietes ķermeni, tad pieej pie vīrieša un runā par šīm trim lietām: erekcijas traucējumi, prostatīts un pirmā reize = tad Tu varēsi novērot kaut ko līdzīgu. Iespējams.

diemžēl(?) man nav praktiskas pieredzes sārtajās ielās. var jau būt, ka vienreiz jāsaņemās un jānoskaidro sava fiziskā nostāja, tad varēs runāt par skaidru morālo nostāju.

(Reply to this) (Parent)

un paldies par skandināvijas piemēru, redz, precīzi uzšāvi pa maniem aiz matiem pievilktajiem argumentiņiem.

(Reply to this) (Parent)