Vasara un dūmi -

1) Nē, es domāju tieši Dišānu, varbūt tomēr labāk būt lietas kursā https://en.wikipedia.org/wiki/Fountain_(Duchamp)
2) Forši cilvēkus, kuri saka, ka sūdīga māksla ir sūds (t.i., ja to vispār var saukt par mākslu) uzreiz saukt par hardcore nacistiem. Tikpat labi es varētu teikt, ka šāda tipa ārkārtīgi novecojusī māksla mūsdienās vēl joprojām parasti iet pie sirds un šķiet aktuāla tikai hardcore marksistiem un komūnistiem.

(Reply) (Parent) (Thread)

1) https://en.wikipedia.org/wiki/Elsa_von_Freytag-Loringhoven#Fountain_(1917)
2) to izstādi kā "smieklīgu joku" iekārtoja hardcore nacisti šī vārda visburtiskākajā nozīmē, es domāju, ka ir tikai normāli saukt viņus īstajā vārdā... vai arī tu gribēji kādu pieklājīgu eifēmismu? :)

..gah, tiešām. es saprotu, ka var nezināt, tas ir normāli (it īpaši par Dišānu, kas ir reāli stingri iesēdies), bet veltīt pusminūti kritiskai refleksijai par savu viszināšanu jau nu varētu. nu ne *visi* cibiņi, bet tev taču vajadzētu būt intelektuāli pietiekami trenētam?

(Reply) (Parent) (Thread)

1) Kā jau teicu, tajā laikā vēl bija smieklīgi un varēja iztikt.
2) Autore sev virsū uzraksta "entarte kunst", tādējādi bezmaz vai uzreiz signalizējot, ka, ja viņas novecojusī māksla kādam neiet pie sirds (proti, kāds to sauc par entartete, kas ir derīgs apzīmējums), tad tas ir hardcore nacītis, jo, redz, kaut kad pagātnē nacīši ir uztaisījuši hrestomātisku izstādi ar šādu nosaukumu. Es tikai norādu, ka autores vēstījums nestrādā (pareizāk sakot, ir sūds jeb entartete domāšanas paveids) abos aspektos: 1) tā ir drausmīgi novecojusi māksla (tāpēc piesaucu Dišānu); 2) ne katrs, kurš saka, ka autores paveiktais ir sūds, ir nacītis. Banalitāte ir abos līmeņos.

(Reply) (Parent) (Thread)

Un mans komentārs bija reakcija tieši uz tavu "tikai joks acīmredzami ar liegu švīkstu aizlido pāri to galvām, uz kuriem tas tēmēts."
Proti, simtreiz atkārtots joks nemaz joks. Vēl konceptuālajai mākslai ir tāds apbrīnojams netikums, ka viņi simto reizi atkārto to pašu joku, bet klāt vēl pieliek skaidrojumu vismaz 5 lpp garumā emocionālā un norūpētā valodā izskaidrojot šo joku, kā arī parādot joka sociālo nozīmību. Tikai, ja man šādi "skaidro" simtgadīgus jokus jau 50 gadus pēc kārtas, es nevaru darīt neko citu, kā šādu jokošanos nosaukt par sevišķi stūrgalvīgu entertete kunst uztveres paveidu.

(Reply) (Parent) (Thread)

es toč nesaprotu, kur tu redzi vienu un to pašu joku ar Strūklaku (kur joka saturs - iesniedzot darbu, ne obligāti radot - bija pilnīgi cits? vai arī tu vari to izskaidrot tā, ka tas ir tas pats?)

un lūdzu nedari pāri terminiem
entartete kunst un konceptuālā māksla ir divas ĻOTI dažādas lietas, konceptuālisms uzradās ilgi pēc izstādes, un to pat nekomentē, ciktāl man zināms, un šis nav konceptuālā māksla, unless I'm missing something

(Reply) (Parent) (Thread)

es drīzāk nesaprotu, kā var neredzēt, ka strūklaka un zviedru kārtējais "šokējošais, izaicinošais" mākslasdarbs ir vienas un tās pašas ievirzes pasākumi.

sākās konceptuālā matu skaldīšana. īsumā - vairums konceptuālās/performatīvās bla bla mākslas IR entartete kunst no klasiskās mākslas izpratnes skatpunkta. tu nevienam normālam mākslas mīlim neieskaidrosi, ka sūdīga konceptuālā māksla/performances māksla/izstādes māksla ir "katra no citas operas".

(Reply) (Parent) (Thread)

paga paga

tu visu laiku domāji, ka Strūklakas joks ir "hahaha, pisuārs!!!" un attiecīgi šī darba joks ir "hahaha, viņai ir mēnešreizes!!!"?

*cienīgi paceļ nokritušo žokli un atklanās no diskusijas, šis jau nu bija pārāk infantili no jūsu puses, cienītsjaunskungs

(Reply) (Parent) (Thread)

Karalis ir pliks. Tu brīnišķīgi formulēji jebkura tradicionālista attieksmi pret šādiem darinājumiem, apejot 5 lapaspušu skaidrojumu par to, cik ļoti nopietns ir dotais joks.

(Reply) (Parent) (Thread)

tad Hruščovs un tie friči darīja pareizi?

(Reply) (Parent)

...tu identificējies kā tradicionālists?

(Reply) (Parent) (Thread)

Es primāri identificējot kā kristietis, caur šo prizmu arī vērtēju citas pakārtotas identitātes kā "latvietis", "tradicionālists", "eiropietis", "baltietis", "a-eiropietis" utt. Mākslas gadījumā no kristietiskā vērtējuma man vienmēr pirmais jautājums ir - vai tas kaut ko saka par patiesību (skaisto+labo)? Vai tas ļauj pieredzēt, reprezentēt patiesību? Vai tas ļauj no subjektīvā pacelties uz objektīvo? Vai šī forma var ietvert kaut ko pēc iespējas dievišķāku?

(Reply) (Parent) (Thread)

A kā tu atšķir skaisto un labo no pārējā?

(Reply) (Parent)

Tāpēc, man, piemēram, gandrīz nav iebildumu pret Dišāna Strūklaku kā vienreizēju akciju ar morālizējošu patosu, jo ļāva defetišizēt mākslu, kas 19.gs. beigu un 20.gs. sākumā modernistu sakāpinājumā un pārjūtīgumā bija ieņēmusi jau dēmoniskus apmērus. Kamēr pēc 100 gadiem zviedriete nodarbojas tieši ar to - lieto dēmonisku fetišizāciju sociālpolitiska komentāra vārdā.

(Reply) (Parent)

Bet tieši šī estētikas izpratne taču pieprasa spēju un vēlēšanos domāt līdzi, nevis to, ko tu demonstrē šajā diskusijā!

(Reply) (Parent) (Thread)

Attiecīgajiem smērējumiem/kolāžām/performancēm obv. nav estētiskas nozīmes, bet 'shock value' + piekabināta ideoloģiska bagāža (antiestētika vai estētikas dekonstrukcija, if you will).

(Reply) (Parent)

Īsti nesaprotu, ko Tu domā ar "jebkuru tradicionālistu". Ļoti ož pēc kaut kādas dīvainas viltus dihotomijas a'la "tie, kuriem patīk 19. gs. opermūzika, uzskata, ka džezs ir sūds, par roku nemaz nerunājot."

(Reply) (Parent) (Thread)

Manuprāt, nav diskutējami, ka 90% džeza ir tiešām kaut kas dēmonisks.
https://www.theirishstory.com/2011/07/01/the-anti-jazz-campaign/
http://www.organissimo.org/forum/index.php?/topic/65489-irelands-anti-jazz-campaign/
19.gs. opermūzikā droši vien arī izdalīt vērtīgo no bezvērtīgā.

(Reply) (Parent) (Thread)

Dēmonisks - tātad efektīvs? Iedarbojas?

(Reply) (Parent)

Mans mērķis nebija apjautāties par Tavu muzikālo gaumi, bet re, kā atkal muļķīgi iekritu un devu Tev iespēju visu reducēt uz privātajiem aizspriedumiem. :)

OK, vai Tavuprāt ir iespējams "tradicionālists",- lai ko Tu arī ar šo jēdzienu saprastu, - kurš nav reducējams uz Taviem ieskatiem, bet spēj vienlaikus apjūsmot gan senāku laikmetu, gan mūsdienu mākslas - vizuālās, skatuves, mūzikas u.c. - dažādus stilus?

(Reply) (Parent) (Thread)

Viens no slepenajiem piedurknes dūžiem šajā diskusijā, uz ko vēlējos aizvilkt, bija tieši tas, ka māksla nekādā gadījumā nav par privātiem aizspriedumiem un "par gaumi nestrīdās". Kas par muļķībām un klišejām (piemēram, konservatīvas ievirzes liberālis teiks "lai jau zviedru māksliniece māžojas un publiski izpaužas, tikai ne par nodokļu maksātāju naudu", reakcionārāki tipi teiks, ka zviedriete ar savām muļķībām labākajā gadījumā drīkst izpausties savā privātā studijā vai galerijā, bet ne uz ielas). Māksla un gaume ir kaut kas absolūti objektīvs. Tāpēc arī vislielākajai vērībai jābūt piegrieztai tam, kas "no mākslas" parādās publiskajā vidē un it īpaši mijiedarbībā ar valsti.

Protams, ka tradicionālists var novērtēt būtisko visu laikmetu mākslā. Tikai mūsdienās tā būtiskā paliek arvien mazāk. Tāpēc arī norādu uz 90/10 proporciju. Piemēram, daudz kas no Rotko pārstāv Rubļeva līniju, bet modernitātē šī līnija ir ļoti trausla, jo nedaudz solis pa kreisi, nedaudz atkārtošanās un post-Rotko darinājumi kļūst tikai par kārtējo balto troksni, telpas aizņemšanu. Vai viena, divas Pazolīni filmas ir kas līdzīgs grieķu teātrim? Jā - bet robeža ir ļoti šaura, solis pa kreisi, nedaudz pašmērķīguma, nedaudz subjektīvisma un solipsisma, nedaudz samaitātības (entartete kunst!) un pat viena autora ouevre ietvaros viegli var sazīmēt mēslus līdztekus būtiskajam.

(Reply) (Parent) (Thread)

Un kāpēc mani nepamet sajūta, ka šim vispārējam Tradicionālistam, Lielās Tradicionālisma Idejas Pirmajai Emanācijai, konkrētajā diskusijā ir tikai Tava ļoti subjektīvā seja, kura velti mēģina savaikstīties pretenzijās uz Patiesajām-Gnostiskajām-Zināšanām-Kā-Ir?

(Reply) (Parent) (Thread)

Nu vispār šis skatījums ir tālu no tikai vienas Krišjāņa sejas, cik daudz iet runa par mākslu. Var palasīt/paklausīties kaut vai to pašu Skrutonu, kuram ir samērā kodolīgi kopsavilkumi par šo tēmu, kas pamatā rezonē gan ar senāko gadsimtu izpratni par skaistuma nozīmi kultūrā gan mūsdienu 'reakcionāru' vai pereniālistu atziņām.

(Reply) (Parent) (Thread)

Tas nebija gluži par to, ka savu privāto dēmonu projicēšana uz noteiktiem mākslas darbiem vai veseliem mākslas virzieniem un stiliem būtu svaiga, oriģināla un tieši Krišjāņa galvā dzimusi ideja...

(Reply) (Parent) (Thread)

Kur nu tām dumajām galvām līdz taviem neitralitātes augstumiem.

(Reply) (Parent)

Piemēram klasiskā viduslaiku (kaut vai tā paša rubļova) stilā uzzīmēta aina kur velns uzvar un nogāž dievu bezdibenī būtu māksla vai nebūtu? :)

(Reply) (Parent)

Nu es tur nolasu ļoti glītu pašironiju par tēmu "ķermenis kā mākslas darbs" + "skaistais/deģenerētais" (piefiksēsim viņas uzsvērti ārisko skaistumu). un jā, arī komentāru par mākslu kā politisku interešu sadursmi, bet tas ne tuvu nav viennozīmīgs komentārs, jo
- attiecīgajā izstādē māksla, kas nebija domāta kā politiska, tika politizēta un izkropļota
- viņa, visticamāk, labi apzinās ideju par "the personal is political", par ko komentē gan asinis, gan poza, gan principā viss
- kas nozīmē, ka situācija būtībā ir apvērsta, t.i., viņas māksla, kas ir domāta kā politiska, tiek, pieņemu, noraidīta ar kategorijām smuki/nesmuki
- ..kas liek uzdot jautājumu par to, kas ir "gaume", t.i., vai/kā/kāpēc mēs varam/nevaram nošķirt "estētiku" no "politikas"

...kas ir tikai viena no interpretācijām par šī darba semantisko lauku, un admittedly īsi uzcepinātā
...&piezīmēsim, ka šīs detaļas nekādā veidā nav *nejaušas*, t.i., pat ja māksliniece ir domājusi ko citu, tad tik un tā darba interpretācija, neņemot vērā viņas izskatu+pozu+sejas izteiksmi, kā to dari Tu, ir nepietiekami nopietna

(pirms tu sašūmējies par to, ka es tā varētu par jebko pateikt, par lelli es tā nesaku; lelle man liekas diezgan "jā nu cilvēki šitādu māgslu taisīs tik ilgi, kamēr hedas to pārpublicēs" līmenī)

(also kas jums ir ar to Dišānu? Ja tev tik ļoti pofig par to strūklaku, tad kāpēc nevari atzīt, ka tas, visticamāk, nav viņa darbs? :D )

(Reply) (Parent) (Thread)

Kā jau rakstīju, varam nešaubīties, ka kāds šādai performancei (jokam) var uzrakstīt 5 lapaspušu garu konceptuālo joka un sociālās nozīmības skaidrojumu.
Vēlreiz - Dišāna strūklaku (man tiešām vienalga nianses, mākslas vēsturē jebkurā gadījumā tas ir Dišāna pisuārs) es izmantoju kā simbolu, piemēru tam, ka toreiz līdzīgi mākslas žesti bija varbūt (izceļu varbūt, gan jau kāds tradicionālāks un konsekventāks mākslas baudītājs man nepiekritīs) kaut kas "oho, interesanti" un kaut ko vēl vēstīja par "mākslas/ne-mākslas un politiski sociālā bla bla pretrunīgumu", bet 100 gadus vēlāk tas gluži vienkārši nestrādā un neko nenozīmē, un ir tikai māžošanās, ko vēlas uzdot par mākslu. Jo, nu, piemēram, uzrakstīt uz deģenerēta (varbūt smalkāk teikt dekadenta) mākslas darba, ka tas ir entartete ir līdzīga veida divkāršais pašreferenciālisms kā nolikt apgrieztu pisuāru uz izstādes postamenta, kurš it kā saka priekšā, ka tā ir Māksla. Tikai ļaudis ignorē, ka starp abiem ir 100 gadu.

(Reply) (Parent) (Thread)

tie 100 gadi, kas tur ir pa vidu, ir ļoti labi jūtami, jo šeit apmesti daudzi kūleņi, kas atspoguļojas darbā un kurus tev kā inteliģentam cilvēkam vajadzētu varēt nolasīt arī bez 5 lpp pavadteksta. ja nevari, tad acīmredzot tev vajag, lai kāds priekšā uzraksta, ko dažkārt arī dara, bet tas atkal tev nav labi :D

un jā, tas, ka par mākslas darbu reizēm ir nepieciešams DAUDZ rakstīt, lai cilvēki to pilnībā saprastu, ir normāli un šādi pārspriedumi/interpetācijas par dažādiem mākslas darbiem ir bijuši jau ilgi, ilgi (nebrīnītos, ja tikpat ilgi, cik ilgi pastāv māksla). tas vispār neko neliecina par attiecīgā mākslas darba kvalitāti

(Reply) (Parent) (Thread)

Protams, ka lasīt, apelējot "pie inteliģences" var, tāpat kā var lasīt bērna mālējumus, no tiem uzburot viņa psiholoģisko ainu vai lasīt, zīlējot kafijas biezumos un taro kārtīs. Es tikai saku, ka vairumā gadījumu sevišķi (ie)lasīt nevajag, jo nav vērts, to laiku var daudz lietderīgāk izmantot, baudot mākslu, kurai nevajag 5-10 lpp paskaidrojumu. Vispār nevajag pat mācēt lasīt un pārzināt vēstures nianses, lai Rembranta, Rubļeva un kaut vai van Goga priekšā sastingtu svētsvinīgā apbrīnā, apjēdzot, ka izkrāsotais objekts X vērotāja priekšā vēsta kaut ko svarīgu, būtisku un jēgpilnu. Par mūziku kā mākslas žanru nemaz nerunājot.

(Reply) (Parent) (Thread)

/Vispār nevajag pat mācēt lasīt un pārzināt vēstures nianses, lai Rembranta, Rubļeva un kaut vai van Goga priekšā sastingtu svētsvinīgā apbrīnā/

točna?

Tu domā ja paņemtu cilvēku no pavisam citas kultūras ar pavisam citām jēdzienu un izteiksmes sistēmām un parādītu šos darbus - tad viņam tur kaut kas svētsvinīgs saceltos? Drīzāk paskatītos, nu jocīga bilde laikam cilvēks uzzīmēts [Rubļova gadījumā varbūt arī neatpazītu] un ietu tālāk. Backgroundu vajag. Kulturālo. Tāpat kā visai tai performances mākslai utt.

Katrā ziņā ja man nāktu pretī kaut kas tāds kāds ir pareizticīgo ikonās uzzīmēts, es priecīgi padomātu `` nu ta beidzot, citplanētietis`` vai arī bēdīgi padomātu, nu jā laikam Semipalatinskas bērns, jo nu pa lielam nav pārāk līdzīgi reāliem cilvēkiem.

(Reply) (Parent) (Thread)

Tas gan neafirmē relatīvistisko izpratni par estētiku (kas analoģiski ētiskajam, seko no nominālismā balstītām filozofijām), tikai to, ka caur attiecīgo prizmu attiecīgais indivīds var neuztvert visu, kas uztverams. Es piemēram "nesaprotu" indiešu rāgas, bet saprotu to vērtību no pereniālā viedokļa tieši tā pat kā dažādas reliģijas kā dažādi ceļi pie Dieva.
Kakas uz kanvasiem however ir un paliek sūdi, kuru vieta ir mazmājā, nevis uz podesta. Postmodernistu traktātiem par šo kaku dziļo nozīmi savukārt laba vietiņa tur pat blakus uz nagliņas. Neglītuma un bezformības slavinājums ir daļa no tā paša vērtību inversijas/kontrinicializācijas kulta, kuram pieder 56678 dzimumi un bērni transseksuāļi. Kā pēdējais ir uzbrukums patiesībai, tā pirmais ir uzbrukums skaistumam. Tās nav nekādas "citas vērtības", kuras vienkārši vajadzētu labāk izprast. Tas ir vērtību noliegums.

(Reply) (Parent) (Thread)

Laba piebilde par rāgām! Reiz radio nejauši dzirdēju https://en.wikipedia.org/wiki/Gagaku https://www.youtube.com/watch?v=nQU8AdluxtI tobrīd pilnīgi neko nezināju par šo žanru un formu, bet uzreiz bija skaidrs, ka tajā ir kaut kas objektīvs un tuvs patiesībai, un tikai pēc tam izlasīju "5 lpp skaidrojumu", kas tas vispār ir.

(Reply) (Parent)

krišjān vai tiešām iekš VFF to vēsturisko notikumu nepieminēja?

(Reply) (Parent)