Vasara un dūmi - Post a comment

Kā jau rakstīju, varam nešaubīties, ka kāds šādai performancei (jokam) var uzrakstīt 5 lapaspušu garu konceptuālo joka un sociālās nozīmības skaidrojumu.
Vēlreiz - Dišāna strūklaku (man tiešām vienalga nianses, mākslas vēsturē jebkurā gadījumā tas ir Dišāna pisuārs) es izmantoju kā simbolu, piemēru tam, ka toreiz līdzīgi mākslas žesti bija varbūt (izceļu varbūt, gan jau kāds tradicionālāks un konsekventāks mākslas baudītājs man nepiekritīs) kaut kas "oho, interesanti" un kaut ko vēl vēstīja par "mākslas/ne-mākslas un politiski sociālā bla bla pretrunīgumu", bet 100 gadus vēlāk tas gluži vienkārši nestrādā un neko nenozīmē, un ir tikai māžošanās, ko vēlas uzdot par mākslu. Jo, nu, piemēram, uzrakstīt uz deģenerēta (varbūt smalkāk teikt dekadenta) mākslas darba, ka tas ir entartete ir līdzīga veida divkāršais pašreferenciālisms kā nolikt apgrieztu pisuāru uz izstādes postamenta, kurš it kā saka priekšā, ka tā ir Māksla. Tikai ļaudis ignorē, ka starp abiem ir 100 gadu.