Comments: |
Cilvēkus patiesība mēdz interesēt tiktāl, cik tā atbilst viņu vēlmju domāšanai.
/Cilvēka daba un tās veidi sagrozīt un redzēt patiesību greizi ir gandrīz tikpat konstanti./ Preizi, un viens no šiem sagrozījuma veidiem ir garīgums un reliģija. Vai ir vērts likt uz visiem patiesības sagrizījumiem, t.i. meliem? Memory water, homeopātija, reliģijas? Turklāt vai tāds cilvēks kurš dzīvo tā it kā dievs pastāvētu ir labs cilvēks? Nē nav.
> Turklāt vai tāds cilvēks kurš dzīvo tā it kā dievs pastāvētu ir labs cilvēks? Nē nav. Tikpat labi var teikt "ateisti ir slikti cilvēki, pamatojums - jo es tā domāju". Tam reālās dzīves līmenī ir maz sakara.
ekzaktlī, starp ateistiem ir labi un slikti cilvēki.
"Nezinu, vai dievs ir, bet zinu, ka jādzīvo tā, ir kā viņš būtu"
Šī doma mani jau sen dara nemierīgu - vai tiešām ir tik daudz cilvēku, kuri rīkotos ļauni, ja vien nebūtu bailes no augstāka spēka/karmas/pēcnāves dzīves? Es tādām lietām neticu, un tomēr es cenšos dzīvot tā, lai maksimāli izvairītos radīt citiem ciešanas, un, kad iespējams, citu ciešanas atvieglot. Ja ir empātija, tad nekāds garīgums vai reliģija nav vajadzīgs.
tas laikam atkarīgs no cilvēka. Esmu satikusi tādus (no Tuvajiem austrumiem, ja tas kaut ko maina), kuri uzskata, ka ja neticētu dievam, tad paši uzvestos slikti.
Līdzīgu sentimentu esmu dzirdējusi arī kristiešu kritikā par ateismu - ja jūs neticat dievam, tad jau jūs mierīgi varat pat ēst bērnus, kur nu vēl visu pārējo. Nu bet, nē, kad redzu citu cilvēku ciešanas, tas man rada spēcīgu līdzpārdzīvojumu. Man nav vajadzīgs dievs, lai es negribētu darīt citiem pāri, jo tā ir šausmīga sajūta jau pati par sevi - apzināties, ka cilvēks cieš manis dēļ (ir nācies dzīvē radīt emocionālas ciešanas cilvēkiem, kuriem nevaru piedāvāt tādas attiecības, kādas viņi ar mani vēlētos).
Nu vispār domāšanas patterni ir līdzīgi piemēram cilvēkam kurš dziļi tic monoteistu dievam un cilvēkam, kurš dziļi tic , teiksim, vadonim. Abi šie cilvēku veidi ir praksē pierādījuši savu ``labumu``, sk. vēsturi. Un tur problēma nav šo cilvēku kaut kādos individuālos defektos (vācijas pilsoņi XXgs 30 gados un teiksim protestantu zemju vienkāršie cilvēki 13-16 jau nebija kaut kādi īpaši psihopāti) Problēma ir paklausībā. Problēma ir domu gaitā ``dievam/ mācītājam/ vadonim taisnība. viņi zina labāk.``Nirnbergā viņi izvilka kā atsevišķu tiesas secinājumu ka paklausība nav attaisnojums.
jā, es nezinu, kāpēc citiem cilvēkiem vajag šo ticību dievam, lai būtu labi, es tikai no viņiem izvairos, ja nu kādreiz viņi zaudē ticību dievam :) Tajā pašā laikā ticība cilvēkus nepadara labus - cik nav slikta izdarīts baznīcas un ticības aizsegā, vai varbūt šie cilvēki nemaz nav ticīgie, tikai izliekas, vai arī viņu definīcijas, ka ir 'labi', ir citādāka, utt.
Empātija ir dažāda, un tās esamība vai spēja to izslēgt nevarētu būt vienīgais labuma virzītājspēks
Sadistiem arī ir laba empātija. Ar - zīmi.
Pirmā reize, kad man pie šāda tava pārliecinoša "atnācu, iegvelzu" tipa komentāra nešķiet nepieciešams pajautāt "a kā tu to zini?"
| From: | krii |
Date: | 24. Augusts 2018 - 19:10 |
---|
| | | (Link) |
|
:D Tu esi lieliska.
Jo atšķirībā no tevis can into logic. Sadista definīcija, ja nemaldos, ir cilvēks, kas izjūt baudu, radot citiem sāpes. Lai zinātu, ka radi kādam sāpēs, vajag saprast kas un kāpēc ir sāpīgi ergo empatizēt. Tūlīt nosūtīšu rekvizītus par savu mansplaininga stundu.
Vai Tu šajā gadījumā domā par sociālo virzītājspēku? Es pieņemu, ka arī ja Tu netici dievam un esi pilnīgs sociopāts Tu visdrīzāk nevēlēsies un centīsies nedarīt tā, lai Tevi vienā vai citā veidā izslēdz no Tev patīkamās vides, vai tā būtu ielikšana cietumā vai izmešana no darba kaut kādu riebeklību dēļ.
Nu katram savs, I suppose ("sociālais virzītājspēks" ir tik abstrakti, ka nepasaka neko), es tikai piemetināju par to empātiju
Zinu kristiešus, kas man ir teikuši, ka tikai reliģija viņus attur no kādām neētiskām darbībām, piemēram, iedzīvošanās uz citu stulbuma rēķina (piramīdu shēmas un līdzīgas aktivitātes). Neviens gan nav teicis, ka citādi slepkavotu vai laupītu, vairāk "sīkas" cūcības.
Nu, arī no "sīkām cūcībām" man attur tā pati empātija. Protams, es neesmu perfekta, ne tuvu, un man arī nepiemīt vēlmu upurēties citu labā, tomēr tā ciniski apzināti - lai iedzīvotos vai tml. - darīt pāri citiem man šķiet derdzīgi.
Tu runā tā it kā būtu ateiste 10jā paaudzē.;)
Es esmu ateiste 3. paaudzē.
uačņica, komsomolka ir prosta krasavica !
Šoreiz laikam es domāju citādi, nekā tu saprati. Nav runa par bailēm, ka dievs varbūt tomēr varētu eksistēt, bet par to, ko darīt tad, pat ja esi pārliecināts ka dievs kā indivīds ir neiespējams.
Šeit "dievs, kas būtu" ir drīzāk kaut kāds šortkats noteiktām psihes daļām, apziņas stāvokļiem vai tradīcijām.
Ok, apmēram skaidrs. Nu, es tad laikam tīri labi iztieku arī bez tāda šortkata.
Kā tieši tad vajadzētu rīkoties? Dievi ir dažādi un dažādi ir viņu likumi in interese pret savām rotaļļietām. Vai ja es esmu homoseksuāls, man nevajadzētu gulēt ar citiem vīriešiem, jo lielai daļai dievu tas varētu nepatikt, piemēram? Ko es gribu teikt ir tas, k tas nav pārāk deskriptīvs modelis kā rīkoties, it sevišķi ņemot vērā, ka cilvēki, kuri tiešām tic dievam mēdz rīkoties izcili barbariski reizēm tieši tamdēļ, ka aiz viņiem viņuprāt stāv dievs.
@Hedera Tu kļūdies, izrādi intelektuālu lepnumu. Ja tu būtu vairāk iedziļinājusies tajās doktrīnās, ko zini tikai ar paviršas apsmīkņāšanas palīdzību, tad kļūtu skaidrāks, ka tieši tad, kad tu dzīvo tikumīgi, tu dzīvo tā it kā Dievs būtu, pat ja aiz savas lepnības to neatzīsti. Dievs/Logoss un Labs ir pārsvarā sinonīms visās tradicionālajās skolās.
Var iedomāties, ka esi kognitīvs Ozimands, kas visu šo labā izpratni saprot ar sausu 'reason', bet tā nav. Tieši tāpat kā ar apelēšanu pie dzīvnieciskas empātijas kā evolūcijas sekām. Cilvēks ir spējīgāks uz krietni brīnumainākām izpausmēm par instinktīvu naidu/kopošanos.
/kas visu šo labā izpratni saprot ar sausu 'reason', bet tā nav. /
Nu tas vispār ir vienīgais veids kā būt stabili labam un jā tu esi tik labs cik tu zini/ izproti.
Kļūdos par ko tieši? Šis tavs teksts diezgan vāji seko mana komentāra domai. Nesaprotu, kāds tam sakars ar iedziļināšanos doktrīnās - vidējais kristietis arī nav iedziļinājies nekādās doktrīnās.
Cik manīts, viņam vienkārši nepatīk vārds "empātija", tamdēļ jau tas tiek nosaukts par dzīvniecisku. Labāk visu skaidrot ar kaut kādu dievišķu dzirksti iekšā un labākajās abstrakto jēdzienu jaucēju tradīcijās to novienādot ar "labo".
Ak tā. Lai gan, man nemaz nav tik lielu iebildumu, ja empātijai piekarina klāt "dzīvniecisks" un "evolūcija", jo nosacīti "empātiskas" uzvedības tiek novērotas arī pie dzīvniekiem.
Vārdam dzīvniecisks arī manā uztverē nav negatīva nokrāsa, jo beigu galā mēs esam dzīvnieki. Pat ja mēs sevi nodalām no citiem dzīvniekiem, arī tiem mēdz būt ļoti izteiktas, niansētas un pat aizkustinošas izpausmes, kuras daudziem labpatīk piedēvēt tikai cilvēkiem.
Nav negatīvas nokrāsas? Bet kā - dzīvniekiem taču nav dvēseles! :D
keep on droching keep on circle droching \O/
Varbūt vienkārši viņam gribās pievienoties kā trešajam, bet grūti to tā tieši pateikt?
Pret plašākiem dročīšanas lokiem man iebildumu nav, bet tieši viņu gan es negribu pievienot. :D
Varbūt kājas aug pirms 8-9 gadiem Cibā tapušajā spārnotajā teicienā "Tev nav bijis sekss trijatā - your argument is invalid"? :D
Ai, jā, tā bija daiļa cibas pērle, vajadzēs atdzīvināt! :D
Kaut ņemot vērā, ka tas tomēr nebūtu īsts sekss, vairāk par pusvalīdu argumentu gnidrim tāpat nespīd. :P
Odds are, your post is invalid. Because this is Gnidrologs.
Gnidrologs vai gladiola - tik tiešām, nekāda starpība. :D
sore es pa vatņikovski vairs ņejumōroju vaņa
Tu atkal izraisīji visas pasaules ironijmetru eksploziju...
| From: | pinjons |
Date: | 24. Augusts 2018 - 20:27 |
---|
| | Citējot ēzelīti Ī-ā | (Link) |
|
"Visi jau nevar. Dažiem jau nepienākas".
| | | Re: Citējot ēzelīti Ī-ā | (Link) |
|
vai tik tā nav kaut kāda naida runa
| From: | pinjons |
Date: | 24. Augusts 2018 - 21:01 |
---|
| | Re: Citējot ēzelīti Ī-ā | (Link) |
|
| | | Re: Citējot ēzelīti Ī-ā | (Link) |
|
es tevi taga sūdzēšu tiesā u viss
| From: | pinjons |
Date: | 24. Augusts 2018 - 22:06 |
---|
| | Karogs Tev rokā | (Link) |
|
| | | Re: Karogs Tev rokā | (Link) |
|
paldies par papildus noziedzīgu nodarījumu ko savienot ar lietu
| From: | pinjons |
Date: | 24. Augusts 2018 - 22:12 |
---|
| | Re: Karogs Tev rokā | (Link) |
|
Tieši tā. Jūsu delīrijs būs kā vainu pastiprinošs apstāklis. :D
| | | Re: Karogs Tev rokā | (Link) |
|
nu nezinu kā jums bet mani tas apstāklis vienmēr mīkstina
| From: | pinjons |
Date: | 24. Augusts 2018 - 22:28 |
---|
| | Re: Karogs Tev rokā | (Link) |
|
Senkrievu tiesībās tas ar bija vainu mīkstinošs apstāklis. :)
| | | Re: Karogs Tev rokā | (Link) |
|
atkal tie rašeni ja? nu pisec ne ar viņiem
| From: | pinjons |
Date: | 24. Augusts 2018 - 22:49 |
---|
| | Re: Karogs Tev rokā | (Link) |
|
Pisec ar Tevi ir - no našistu partbiļetes neizbēgsi.
| | | Re: Karogs Tev rokā | (Link) |
|
es no visa izbēgšu esmu nenotverems kā džō
un vēl jautājums:
par šo
//Labi tikmēr, kamēr patiesība ar redzējumu nesaduras, tad vienīgais pareizais risinājums ir dot ceļu patiesībai/
kā tu vari dot ceļu patiesībai tad, kad tu viņu neredzi? Kad ieraugi/ pārbaudi, tad jā - tā ir empīrika parastā. Bet pirms tam? Tu nezini kur ir patiesība, kā dosi ceļu?
Manuprāt apjukumu rada tas, ka cilvēku savstarpējās attiecībās nav patiesības. Cik vienlīdzīgi mēs esam? Kā mums vienam pret otru vajadzētu izturēties? Just feels, no reals.
Kā Tavuprāt izpaužas dzīvošana "tā it kā būtu dievs"?
Bieži šī frāze tiek lietota, lai aprakstītu tādu dzīvošanu, it kā visu laiku cilvēku kāds vērotu. Cilvēki mēdz vairāk podus gāzt, ja domā, ka neviens viņus neredz.
Piemēram, jebkādas interakcijas ar dievu, privātas vai publiskas.
Paskaidro ko Tu saproti ar vārdiem "interakcijas ar dievu"?
Lai gan patiesība pastāv, tā lielākoties ir nepieejama. Tā pa īstam to noskaidrot var tikai atsevišķos gadījumos, kas nav saistīti ar konkrētiem notikumiem; parasti var atrast tikai attālinātus tās nospiedumus - aprakstus, viedokļus, artefaktus.
"Nezinu, vai dievs ir, bet zinu, ka jādzīvo tā, ir kā viņš būtu"
Šeit es tev piekrītu.
"Feels before reals" vienmēr paliks būtiska mūsu identitātes daļa
Tikai tiktāl, cik tas skar mūsu ikdienas dzīvi. 'Lielās' reliģijas balstītas dziļi intelektuālā (ne intelektuālisma) laukā. To svarīgs stūrakmens ir atklāsme, bet tas nav tas, ko kreisie parasti saprot ar 'feelz' vai 'gut feeling'. Tas ir kā krievi saka 'sozercaņije'.
Sakarā ar formulējumu un kā to interpretēt esmu samērā atvērts, bet vismaz to, ka vajag nošķirt mirkļa impulsus un tiekšanos pēc momentānas labsajūtas (vienalga, seksā, narkatā vai sjw virtue singalizēšanā) no t.s. intelektuālās intuīcijas, kas ir saprāta tā emociju pavienošanu holistiskā realitātes parsēšanā, gan uzskatu par aksiomātisku.
| |