Cilvēkus patiesība mēdz interesēt tiktāl, cik tā atbilst viņu vēlmju domāšanai.

/Cilvēka daba un tās veidi sagrozīt un redzēt patiesību greizi ir gandrīz tikpat konstanti./ Preizi, un viens no šiem sagrozījuma veidiem ir garīgums un reliģija. Vai ir vērts likt uz visiem patiesības sagrizījumiem, t.i. meliem? Memory water, homeopātija, reliģijas? Turklāt vai tāds cilvēks kurš dzīvo tā it kā dievs pastāvētu ir labs cilvēks? Nē nav.

(Reply to this) (Thread)

> Turklāt vai tāds cilvēks kurš dzīvo tā it kā dievs pastāvētu ir labs cilvēks? Nē nav.
Tikpat labi var teikt "ateisti ir slikti cilvēki, pamatojums - jo es tā domāju". Tam reālās dzīves līmenī ir maz sakara.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ekzaktlī, starp ateistiem ir labi un slikti cilvēki.

(Reply to this) (Parent)

"Nezinu, vai dievs ir, bet zinu, ka jādzīvo tā, ir kā viņš būtu"

Šī doma mani jau sen dara nemierīgu - vai tiešām ir tik daudz cilvēku, kuri rīkotos ļauni, ja vien nebūtu bailes no augstāka spēka/karmas/pēcnāves dzīves? Es tādām lietām neticu, un tomēr es cenšos dzīvot tā, lai maksimāli izvairītos radīt citiem ciešanas, un, kad iespējams, citu ciešanas atvieglot. Ja ir empātija, tad nekāds garīgums vai reliģija nav vajadzīgs.

(Reply to this) (Thread)

tas laikam atkarīgs no cilvēka. Esmu satikusi tādus (no Tuvajiem austrumiem, ja tas kaut ko maina), kuri uzskata, ka ja neticētu dievam, tad paši uzvestos slikti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Līdzīgu sentimentu esmu dzirdējusi arī kristiešu kritikā par ateismu - ja jūs neticat dievam, tad jau jūs mierīgi varat pat ēst bērnus, kur nu vēl visu pārējo. Nu bet, nē, kad redzu citu cilvēku ciešanas, tas man rada spēcīgu līdzpārdzīvojumu.
Man nav vajadzīgs dievs, lai es negribētu darīt citiem pāri, jo tā ir šausmīga sajūta jau pati par sevi - apzināties, ka cilvēks cieš manis dēļ (ir nācies dzīvē radīt emocionālas ciešanas cilvēkiem, kuriem nevaru piedāvāt tādas attiecības, kādas viņi ar mani vēlētos).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu vispār domāšanas patterni ir līdzīgi piemēram cilvēkam kurš dziļi tic monoteistu dievam un cilvēkam, kurš dziļi tic , teiksim, vadonim. Abi šie cilvēku veidi ir praksē pierādījuši savu ``labumu``, sk. vēsturi. Un tur problēma nav šo cilvēku kaut kādos individuālos defektos (vācijas pilsoņi XXgs 30 gados un teiksim protestantu zemju vienkāršie cilvēki 13-16 jau nebija kaut kādi īpaši psihopāti) Problēma ir paklausībā. Problēma ir domu gaitā ``dievam/ mācītājam/ vadonim taisnība. viņi zina labāk.``Nirnbergā viņi izvilka kā atsevišķu tiesas secinājumu ka paklausība nav attaisnojums.

(Reply to this) (Parent)

jā, es nezinu, kāpēc citiem cilvēkiem vajag šo ticību dievam, lai būtu labi, es tikai no viņiem izvairos, ja nu kādreiz viņi zaudē ticību dievam :)
Tajā pašā laikā ticība cilvēkus nepadara labus - cik nav slikta izdarīts baznīcas un ticības aizsegā, vai varbūt šie cilvēki nemaz nav ticīgie, tikai izliekas, vai arī viņu definīcijas, ka ir 'labi', ir citādāka, utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viņiem tas labums ir kontekstatkarīgs, tas ir konkrētas reliģijas ietvaros piemēram šis cilvēks

http://www.delfi.lv/izklaide/divaina-pasaule/sensacijas/fanatike-nosmace-savu-meitu-ar-bibeli.d?id=32578969

sanāk labs jo izlglābis bērnu no elles

Tas ir precīzāk ``labums noteiktas reliģijas kontekstā`` unj ``labums`` ir 2 dažādas lietas, nevajag sajaukt.

(Reply to this) (Parent)

Empātija ir dažāda, un tās esamība vai spēja to izslēgt nevarētu būt vienīgais labuma virzītājspēks

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sadistiem arī ir laba empātija. Ar - zīmi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirmā reize, kad man pie šāda tava pārliecinoša "atnācu, iegvelzu" tipa komentāra nešķiet nepieciešams pajautāt "a kā tu to zini?"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D Tu esi lieliska.

(Reply to this) (Parent)

Jo atšķirībā no tevis can into logic. Sadista definīcija, ja nemaldos, ir cilvēks, kas izjūt baudu, radot citiem sāpes. Lai zinātu, ka radi kādam sāpēs, vajag saprast kas un kāpēc ir sāpīgi ergo empatizēt.
Tūlīt nosūtīšu rekvizītus par savu mansplaininga stundu.

(Reply to this) (Parent)

Vai Tu šajā gadījumā domā par sociālo virzītājspēku? Es pieņemu, ka arī ja Tu netici dievam un esi pilnīgs sociopāts Tu visdrīzāk nevēlēsies un centīsies nedarīt tā, lai Tevi vienā vai citā veidā izslēdz no Tev patīkamās vides, vai tā būtu ielikšana cietumā vai izmešana no darba kaut kādu riebeklību dēļ.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu katram savs, I suppose ("sociālais virzītājspēks" ir tik abstrakti, ka nepasaka neko), es tikai piemetināju par to empātiju

(Reply to this) (Parent)

Zinu kristiešus, kas man ir teikuši, ka tikai reliģija viņus attur no kādām neētiskām darbībām, piemēram, iedzīvošanās uz citu stulbuma rēķina (piramīdu shēmas un līdzīgas aktivitātes). Neviens gan nav teicis, ka citādi slepkavotu vai laupītu, vairāk "sīkas" cūcības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, arī no "sīkām cūcībām" man attur tā pati empātija. Protams, es neesmu perfekta, ne tuvu, un man arī nepiemīt vēlmu upurēties citu labā, tomēr tā ciniski apzināti - lai iedzīvotos vai tml. - darīt pāri citiem man šķiet derdzīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu runā tā it kā būtu ateiste 10jā paaudzē.;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es esmu ateiste 3. paaudzē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uačņica, komsomolka ir prosta krasavica !

(Reply to this) (Parent)

Šoreiz laikam es domāju citādi, nekā tu saprati. Nav runa par bailēm, ka dievs varbūt tomēr varētu eksistēt, bet par to, ko darīt tad, pat ja esi pārliecināts ka dievs kā indivīds ir neiespējams.

Šeit "dievs, kas būtu" ir drīzāk kaut kāds šortkats noteiktām psihes daļām, apziņas stāvokļiem vai tradīcijām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ok, apmēram skaidrs. Nu, es tad laikam tīri labi iztieku arī bez tāda šortkata.

(Reply to this) (Parent)

Kā tieši tad vajadzētu rīkoties? Dievi ir dažādi un dažādi ir viņu likumi in interese pret savām rotaļļietām. Vai ja es esmu homoseksuāls, man nevajadzētu gulēt ar citiem vīriešiem, jo lielai daļai dievu tas varētu nepatikt, piemēram? Ko es gribu teikt ir tas, k tas nav pārāk deskriptīvs modelis kā rīkoties, it sevišķi ņemot vērā, ka cilvēki, kuri tiešām tic dievam mēdz rīkoties izcili barbariski reizēm tieši tamdēļ, ka aiz viņiem viņuprāt stāv dievs.

(Reply to this) (Parent)

@Hedera
Tu kļūdies, izrādi intelektuālu lepnumu. Ja tu būtu vairāk iedziļinājusies tajās doktrīnās, ko zini tikai ar paviršas apsmīkņāšanas palīdzību, tad kļūtu skaidrāks, ka tieši tad, kad tu dzīvo tikumīgi, tu dzīvo tā it kā Dievs būtu, pat ja aiz savas lepnības to neatzīsti. Dievs/Logoss un Labs ir pārsvarā sinonīms visās tradicionālajās skolās.

Var iedomāties, ka esi kognitīvs Ozimands, kas visu šo labā izpratni saprot ar sausu 'reason', bet tā nav. Tieši tāpat kā ar apelēšanu pie dzīvnieciskas empātijas kā evolūcijas sekām. Cilvēks ir spējīgāks uz krietni brīnumainākām izpausmēm par instinktīvu naidu/kopošanos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/kas visu šo labā izpratni saprot ar sausu 'reason', bet tā nav. /

Nu tas vispār ir vienīgais veids kā būt stabili labam un jā tu esi tik labs cik tu zini/ izproti.

(Reply to this) (Parent)

Kļūdos par ko tieši? Šis tavs teksts diezgan vāji seko mana komentāra domai. Nesaprotu, kāds tam sakars ar iedziļināšanos doktrīnās - vidējais kristietis arī nav iedziļinājies nekādās doktrīnās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cik manīts, viņam vienkārši nepatīk vārds "empātija", tamdēļ jau tas tiek nosaukts par dzīvniecisku. Labāk visu skaidrot ar kaut kādu dievišķu dzirksti iekšā un labākajās abstrakto jēdzienu jaucēju tradīcijās to novienādot ar "labo".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ak tā. Lai gan, man nemaz nav tik lielu iebildumu, ja empātijai piekarina klāt "dzīvniecisks" un "evolūcija", jo nosacīti "empātiskas" uzvedības tiek novērotas arī pie dzīvniekiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vārdam dzīvniecisks arī manā uztverē nav negatīva nokrāsa, jo beigu galā mēs esam dzīvnieki. Pat ja mēs sevi nodalām no citiem dzīvniekiem, arī tiem mēdz būt ļoti izteiktas, niansētas un pat aizkustinošas izpausmes, kuras daudziem labpatīk piedēvēt tikai cilvēkiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nav negatīvas nokrāsas? Bet kā - dzīvniekiem taču nav dvēseles! :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

keep on droching
keep on circle droching
\O/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nemaisies, skauģi! :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt vienkārši viņam gribās pievienoties kā trešajam, bet grūti to tā tieši pateikt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pret plašākiem dročīšanas lokiem man iebildumu nav, bet tieši viņu gan es negribu pievienot. :D

(Reply to this) (Parent)

Varbūt kājas aug pirms 8-9 gadiem Cibā tapušajā spārnotajā teicienā "Tev nav bijis sekss trijatā - your argument is invalid"? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ai, jā, tā bija daiļa cibas pērle, vajadzēs atdzīvināt! :D

(Reply to this) (Parent)

Kaut ņemot vērā, ka tas tomēr nebūtu īsts sekss, vairāk par pusvalīdu argumentu gnidrim tāpat nespīd. :P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Odds are, your post is invalid. Because this is Gnidrologs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gnidrologs vai gladiola - tik tiešām, nekāda starpība. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sore es pa vatņikovski vairs ņejumōroju vaņa

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu atkal izraisīji visas pasaules ironijmetru eksploziju...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ņepoņimaķ

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Visi jau nevar. Dažiem jau nepienākas".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai tik tā nav kaut kāda naida runa

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Drīzāk pie vainas dažu tukšā ķivere. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es tevi taga sūdzēšu tiesā u viss

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies par papildus noziedzīgu nodarījumu ko savienot ar lietu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā. Jūsu delīrijs būs kā vainu pastiprinošs apstāklis. :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nezinu kā jums bet mani tas apstāklis vienmēr mīkstina

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Senkrievu tiesībās tas ar bija vainu mīkstinošs apstāklis. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

atkal tie rašeni ja?
nu pisec ne ar viņiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pisec ar Tevi ir - no našistu partbiļetes neizbēgsi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es no visa izbēgšu
esmu nenotverems kā džō

(Reply to this) (Parent)

un vēl jautājums:

par šo

//Labi tikmēr, kamēr patiesība ar redzējumu nesaduras, tad vienīgais pareizais risinājums ir dot ceļu patiesībai/

kā tu vari dot ceļu patiesībai tad, kad tu viņu neredzi? Kad ieraugi/ pārbaudi, tad jā - tā ir empīrika parastā. Bet pirms tam? Tu nezini kur ir patiesība, kā dosi ceļu?

Manuprāt apjukumu rada tas, ka cilvēku savstarpējās attiecībās nav patiesības. Cik vienlīdzīgi mēs esam? Kā mums vienam pret otru vajadzētu izturēties? Just feels, no reals.

Kā Tavuprāt izpaužas dzīvošana "tā it kā būtu dievs"?

(Reply to this) (Thread)

Bieži šī frāze tiek lietota, lai aprakstītu tādu dzīvošanu, it kā visu laiku cilvēku kāds vērotu. Cilvēki mēdz vairāk podus gāzt, ja domā, ka neviens viņus neredz.

(Reply to this) (Parent)

Piemēram, jebkādas interakcijas ar dievu, privātas vai publiskas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paskaidro ko Tu saproti ar vārdiem "interakcijas ar dievu"?

(Reply to this) (Parent)

Lai gan patiesība pastāv, tā lielākoties ir nepieejama. Tā pa īstam to noskaidrot var tikai atsevišķos gadījumos, kas nav saistīti ar konkrētiem notikumiem; parasti var atrast tikai attālinātus tās nospiedumus - aprakstus, viedokļus, artefaktus.

"Nezinu, vai dievs ir, bet zinu, ka jādzīvo tā, ir kā viņš būtu"

Šeit es tev piekrītu.

"Feels before reals" vienmēr paliks būtiska mūsu identitātes daļa

Tikai tiktāl, cik tas skar mūsu ikdienas dzīvi. 'Lielās' reliģijas balstītas dziļi intelektuālā (ne intelektuālisma) laukā. To svarīgs stūrakmens ir atklāsme, bet tas nav tas, ko kreisie parasti saprot ar 'feelz' vai 'gut feeling'. Tas ir kā krievi saka 'sozercaņije'.

Sakarā ar formulējumu un kā to interpretēt esmu samērā atvērts, bet vismaz to, ka vajag nošķirt mirkļa impulsus un tiekšanos pēc momentānas labsajūtas (vienalga, seksā, narkatā vai sjw virtue singalizēšanā) no t.s. intelektuālās intuīcijas, kas ir saprāta tā emociju pavienošanu holistiskā realitātes parsēšanā, gan uzskatu par aksiomātisku.