Definē genuīns kristietis.
Ā, pareizi, aizmirsu - genuīns ateists savas mazinformētības un ierobežotā skatījuma dēļ šo definīcijas aktu pilnasinīgi nemaz nespēj izveikt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu pats spēj definēt "īstu" kristieti pēc konkrētām identificējamām pazīmēm?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tici man, tu tiešām negribi tagad nodarboties ar teoloģiju. Jo atbilde gluži vienkārši sastāvētu no bezgalīgām rakstu vietām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

...no kurām vismaz daļai (kā jau reliģiskajiem tekstiem mēdz būt) pastāvēs dažādi interpretāciju varianti. Citiem vārdiem sakot - atbilde uz manu jautājumu ir acīmredzami negatīva.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja daudzviet ir rakstīts, ka kaķis ir dzīvnieks ar mīkstu spalvu, četrām kājām, asti un spēju murrāt, tad vari nešaubīties - tur "daudzām interpretācijām" (kam it kā vajadzētu atcelt spēju vispār kaut ko definēt) tiešām nav vietas, kaķis ir kaķis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pat redzot šīs radības vizuāli visu savu dzīvi savā priekšā Tu neesi īsti iemācījies nodefinēt kaķi, jo ja noliktu Tev priekšā tīģeri un kaķi ar trīs kājām un bez astes, par kaķi nāktos saukt pirmo. Ko tad vēl par "kristieti" runāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nemaz nerunājot par to, ka ja viss būtu tik primitīvi vienkārši, tad jebkādiem teoloģiskiem disputiem (nemaz nerunājot par konfesijām) kristietībā nebūtu vietas. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Teoloģiski disputi būs līdz laika galam, jo baznīcā herēzes (proti, cilvēku pašsagudrotas spekulācijas un miglas pūšana) sākas jau Jēzus dzīves laikā. Teoloģisku disputu uzdevums - kā senāk, tā arī tagad - gluži vienkārši ir skaidro vēsti attīrīt no herēzēm (lasi - cilvēku gudrībiņām). Vārdi un vēsts jau ir vienkārša, tikai cilvēksz - kā individuāli, tā arī kolektīvi - lai vai cik ticīgs, turpina šajos vārdos ieaugt visu dzīvi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Paldies par klasisku reliģiskā fanātiķa totalitārās domāšanas ilustrāciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu saprati pointu, neizliecies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izskatās, ka tu gan nesaprati. Pats visu laiku atkārto, ka "vārdi un vēsts" ir vienkāršas lietas, tikai cilvēki ne tā saprot. Kur tu rāvi, ka tieši tava izpratne par īsta kristieša definīciju ir pareiza?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gnidrologs izdomāja mest galdā šo jēdzienu, viņš lai arī definē. Gribas zināt, vai tur maz bija kāda definīcija, vai arī vārdiņš "genuine" tika piemests kā lēta izeja uz "no true Scotsman".

Un ja meklē piemērus mazinformētībai vai - jo sevišķi - ierobežotam skatījumam, tālāk par spoguli iesaku neiet. Savus teksta blāķus cibā gan esi izdzēsis, taču komentāri joprojām pa veco līniju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šo jēdzienu galda iemetu arī es, vienlaikus implicēti miedzot ar aci, ka skotuvīra fallācija gana daudz gadījumos pati ir visnotaļ fallācioza.
Pagaidām no cibas scientistiem/"ateistiem"/robotu pielūdzējiem neesmu redzējis kaut ko informētu, ja vien par informētību var nosaukt pikseļu skaitīšanu, kādas ķīmijas formulas izmešanu no piedurknes vai kārtējo redukcionistisko augstā zirga spekulāciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, ja attiecīgā "genuīnā kristieša" pazīme ir "nekad nepametīs kristietību", tad tas ir "no true Scotsman", ar acīmredzamu nolūku vieglu roku diskreditēt cilvēku grupas pasaules uzskatus, lai tikai nebūtu jāpiepūl smadzenes, cenšoties no malas paskatīties uz saviem uzskatiem.

Informētu salīdzinot ar ko? Ko tu pats liec pretī, kas būtu "informētāks"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Viena no pazīmēm. Cik daudz piemērus man tev pievest? Ja man politiķis x saka, ka "tic un cīnās par ģimenes vērtībām", bet pēc kāda laika pamet sievu un sataisa paralēlos bērnus, man taču uzreiz ir skaidrs, ka šis cilvēks nekad nav ticējis un cīnījies par ģimenes vērtībām, viņš varbūt ir tikai ceļā uz to, un process vēl nav noslēdzies. Bet vari nešaubīties, kristietības teksti jau nemaz necenšas nodarboties ar falsifikacionismu (kristietība nav zinātniska teorija, nav nekāds pasaules skaidrošanas teorētiskais vai hipotētiskais modelis), vēl jo vairāk, tā savos tekstos nemitīgi "diskreditē cilvēku grupas pasaules uzskatus", ne brīdi pat nemēģinot palūkoties uz sevi no malas. Ja tas tev šķiet gana, lai uzkarinātu skotuvīru veselai reliģijai, nu neko, es tev nevaru palīdzēt paskatīties uz saviem uzskatiem un skotuvīriem no malas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vēl viens piemērs, kurš pats par sevi jau ir problemātisks, jo ja cilvēks rīkojas citādāk, nekā pirms tam ir ticējis, nenozīmē, ka viņš tam pirms tam nav ticējis. Cilvēki un to ticības mainās, ne pārāk sarežģīta doma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir cilvēki, kas maina ticības un uzskatus, un ir cilvēki, kuri saka vienu, bet domā citu, vai saka x, bet dara y.
Nav taču pārāk grūti iedomāties lielumu x, ko raksturo parametri y,z,c,p, no kuriem visi fundamentāli definē x, un ja cilvēks, ticot x, domā, uzskata vai dara y,z,c, bet nedara p, un ar laiku vairs nedara arī y,z,c - tad mierīgi var teikt, ka viņš nekad nav pilnībā uzskatījis x par patiesu vai pilnībā piederējis tam, jo piederību x nosaka tikai pilns noteiktu parametru komplektss. Es nesaprotu, kāpēc to ir tik grūti iedomāties? Es tiešām, tajā brīdī, kad man kāds skots saka "Neviens īsts skots tā nekad nedarītu" tiešām ticu tam, ko viņš saka, nevis pamanu kaut kādu mistisku kļūdu, vēl jo vairāk tāpēc, ka es pats neesmu skots, esmu svešinieks, un gan jau tas skots zina, ko saka. Tikai skota gadījums ir viens, bet kristietības vēl pavisam kas cits, jo viens ir etniskās pašidentifikācijas marķieris (kuri, jā, dzīvē mēdz būt neviennozīmīgi), bet otrs ir noteikta reliģiska kategorija ar savu konkrētu, objektīvu saturu un parametriem. Protams, ka būs tonna īpatņu LV, kuri galvos, ka ir kristieši (t.i., luterāņi), bet kad pajautāsi tuvāk, izrādās, ka visa viņu kristietība aprobežojas ar Ziemassvētku dievkalpojumu. Vai tas tiešām ir tik grūti saprotams? Vai tiešām diskusija jāpavērš tik tālu, lai iesaistītu Rudzīti ("Rudzītis nemaz nav ĪSTS psihoterapeits") vai profesionālos ķīmiķus ("x nav īsts ķīmiķis, jo..") vai "tā nav ĪSTA ZINĀTNE, jo x, y, z"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Nav taču pārāk grūti iedomāties lielumu x, ko raksturo parametri y,z,c,p, no kuriem visi fundamentāli definē x, un ja cilvēks, ticot x, domā, uzskata vai dara y,z,c, bet nedara p, un ar laiku vairs nedara arī y,z,c - tad mierīgi var teikt, ka viņš nekad nav pilnībā uzskatījis x par patiesu vai pilnībā piederējis tam, jo piederību x nosaka tikai pilns noteiktu parametru komplektss."

Šeit gan ir gadījums, kad cilvēks dara arī p, līdz kādam brīdim, kad pārstāj darīt. T.i., ir laika nogrieznis, kad pēc visiem parametriem cilvēks pieder x uzskatu sistēmai, savukārt pēc šī nogriežņa atvelkas kaut kāds krišjānis, un apgalvo, ka nē, šis cilvēks nekad nav piederējis x.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Bet vari nešaubīties, kristietības teksti jau nemaz necenšas nodarboties ar falsifikacionismu (kristietība nav zinātniska teorija, nav nekāds pasaules skaidrošanas teorētiskais vai hipotētiskais modelis), vēl jo vairāk, tā savos tekstos nemitīgi "diskreditē cilvēku grupas pasaules uzskatus", ne brīdi pat nemēģinot palūkoties uz sevi no malas."

Nešaubos ne mirkli, tieši tāpēc uzskatu reliģiju par muļķīgu echo chamber. Ar konkrēto skotuvīru tam gan tieša sakara nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāpat kā mīlestību, mākslasdarba skaistumu vai spriedumu par otra cilvēka apziņu, kā arī veselu lērumu citu fenomenu arī gluži mierīgi vari norakstīt kā atbalss kambarus. Visos minētajos piemēros skotuvīrs arī darbosies diezgan miglaini.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tikai nevajag, spriedumi par apziņu ir 100% zinātnes kompetencē. Aber pārējais nosauktais arī ir tikai personiskās gaumes atrādīšana, vienam patīk māte otram meita trešam kleita.

(Reply to this) (Parent)

Ar četru pikseļu izšķirtspēju pasaules uztverē gan Tev nevar pārmest to, ka neesi ko pamanījis, tai skaitā ko nozīmē tas, uz ko pats miedz aci un to, ka "kristietis" nav stingri definēts vārds ar vienu interpretāciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kristietis ir stingri definēts vārds (definē stingri definēts) ar vienu interpretāciju. Tas ir tieši tik vienkārši.

(Reply to this) (Parent)

"Gnidrologs izdomāja mest galdā šo jēdzienu, viņš lai arī definē."

Kaut ko "definēt" šāda tipa diskusijās ir neiespējami, pats zini. Lai būtu mazāk pretenciozi, pateikšu, ka 'trū' kristietis nav cilvēks, kas reliģijai pievērsies kā fadam, pēdējam modes brēcienam (aļa ņū eidž hinu-budist-džainist-sinto-daoisti Rietumos) vai aiz "tas ir inčīgi" infantīlas ziņkārības/vēlmes kaut kam piederēt, kā tas šķiet ir gadījumā ar lietotāju nr 217. Pati atzina, ka 17 gados it kā pievērsās - tas nav nopietns vecums, lai saprastu jebko par jebko, vismaz intelektuālā līmenī. Ja būtu kāda atklāsme, tad nekad nenovērstos. Ja fada/jaunības aizraušanās, tad skaidrs. Nebrīnīšos, ja šis cilvēks vēl pēc 10 gadiem atklās sevi kā vēl kaut ko citu.

Mazinformētība parasti saistās ar cilvēku nespēju domāt abstrakti hence nespēju uztvert daudzu doktrīnu/tekstu ne vien teoloģisko, bet arī teleoloģisko jēgu. Var būt ateists un spēt uztvert. Posterchild Nīče. Un var būt reliģiozais, kas neuztver - posterčildi parasti ir ticīgas lauku večiņas (tiesa arī viņas ir krutākas par kaut kādiem :smug: davkinsiem).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūk, man bieži šķiet, ka ar Nīči būtu stundām ko runāties un es viņu vismaz dziļi respektēju, jo viņš kristietībai oponē on the point, t.i., viņš vismaz saprot, ko viņš grib pārvarēt. Šī iemesla dēļ 19.gs. "ateisti" ir daudz vērtīgāka un pamācošāka lasāmviela, ar ko strīdēties, nekā jaunā viļņa ateisti, jo 90% gadījumu viņi vispār nesaprot, par ko un pret ko runā. Lai gan temps bija straujš - jau paaudzi vēlāk pēc Nīčes Betrāns Rasels par kristietību drīzāk gvelž muļķības un shadowboksojas, un diemžēl mūsdienu censoņi ir mantinieki tieši šim virzienam.

(Reply to this) (Parent)