"Gnidrologs izdomāja mest galdā šo jēdzienu, viņš lai arī definē."

Kaut ko "definēt" šāda tipa diskusijās ir neiespējami, pats zini. Lai būtu mazāk pretenciozi, pateikšu, ka 'trū' kristietis nav cilvēks, kas reliģijai pievērsies kā fadam, pēdējam modes brēcienam (aļa ņū eidž hinu-budist-džainist-sinto-daoisti Rietumos) vai aiz "tas ir inčīgi" infantīlas ziņkārības/vēlmes kaut kam piederēt, kā tas šķiet ir gadījumā ar lietotāju nr 217. Pati atzina, ka 17 gados it kā pievērsās - tas nav nopietns vecums, lai saprastu jebko par jebko, vismaz intelektuālā līmenī. Ja būtu kāda atklāsme, tad nekad nenovērstos. Ja fada/jaunības aizraušanās, tad skaidrs. Nebrīnīšos, ja šis cilvēks vēl pēc 10 gadiem atklās sevi kā vēl kaut ko citu.

Mazinformētība parasti saistās ar cilvēku nespēju domāt abstrakti hence nespēju uztvert daudzu doktrīnu/tekstu ne vien teoloģisko, bet arī teleoloģisko jēgu. Var būt ateists un spēt uztvert. Posterchild Nīče. Un var būt reliģiozais, kas neuztver - posterčildi parasti ir ticīgas lauku večiņas (tiesa arī viņas ir krutākas par kaut kādiem :smug: davkinsiem).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lūk, man bieži šķiet, ka ar Nīči būtu stundām ko runāties un es viņu vismaz dziļi respektēju, jo viņš kristietībai oponē on the point, t.i., viņš vismaz saprot, ko viņš grib pārvarēt. Šī iemesla dēļ 19.gs. "ateisti" ir daudz vērtīgāka un pamācošāka lasāmviela, ar ko strīdēties, nekā jaunā viļņa ateisti, jo 90% gadījumu viņi vispār nesaprot, par ko un pret ko runā. Lai gan temps bija straujš - jau paaudzi vēlāk pēc Nīčes Betrāns Rasels par kristietību drīzāk gvelž muļķības un shadowboksojas, un diemžēl mūsdienu censoņi ir mantinieki tieši šim virzienam.

(Reply to this) (Parent)