Comments: |
From: | (Anonymous) |
Date: | 9. Oktobris 2016 - 14:30 |
---|
| | Ctulhu | (Link) |
|
Ne tikai uzklausa, bet pat izveido viņam un viņa tēzei veltītus ierakstus, kā redzam.
Nu un tagad pastāsti kāpēc tad muļķības?
Pa punktiem.
Var te, var pie paša ieraksta.
| From: | gedymin |
Date: | 9. Oktobris 2016 - 14:44 |
---|
| | Re: Ctulhu | (Link) |
|
Es vairāk satraucos par aktivitātes apjomu pie tā, nevis par pašu ierakstu.
Problēma ir acīmredzama - sistēma ir pretrunā ar demokrātijas un liberālisma pamatprincipiem. Tā ir atgriešanā pie senajiem laikiem, kad to, "kā cilvēkiem pareizi domāt" noteica baznīcu un laicīgie eksperti, sistēmas iekšējie cilvēki. Viss mūsu 20.gs. sociālais progress ir radies pateicoties tam, ka "mazā cilvēka" common sense parasti izrādās pārāka par dažādu ekspertu iesīkstējušiem viedokļiem, kuri ir noformulējušies ekskluzīvi kontaktā ar citiem ekspertiem, pašu reālo dzīvi nekad neredzot.
Akadēmiskajām jomām ir divas problēmas: 1) "soft" jomās studējošajiem grādus piešķir citi tādi paši soft jomu cilvēki, tos nosaka viedokļi, nevis piesaiste reāliem objektīviem atklājumiem, līdz ar to nav iemesla uzskatīt, ka viņiem ir monopols uz patiesību. 2) "hard sciences" jomās studējušie it kā teorētiski ir spējīgi objektīvu patiesību atšķirt no viedokļa, bet vispār nav trenēti sabiedrības inženierijā, līdz ar to bieži vien nav kompetentāki tajā par neizglītoto cilvēku, tikai pašpārliecinātāki.
From: | (Anonymous) |
Date: | 9. Oktobris 2016 - 14:53 |
---|
| | Ctulhu | (Link) |
|
Tas, ka kaut kas ir pretrunā ar kaut kā pamatprincipiem, pats par sevi nav arguments, tur var būt 2 varianti: apskatāmais ir aplams vai pamatprincipi ir aplami.
par common sense - vai nebija tā, ka progresīvās idejas kā abolicionisms, emancipācija utt radās tomēr izglītoto cilvēku vidē?
par (1) un (2) - protams, kursi un eksāmieni kandidātiem arī ir nepieciešami, varbūt tas pat ir svarīgāk
Varbūt, ka nevajag tik ļoti ģeneralizēt par "soft" jomu (nav pat skaidrs, kas ar to domāts) nesasaisti ar 'reālajiem objektīvajiem atklājumiem' Tāpat kā "hard" jomas nespēja izdarīt sociāli efektīgus slēdzienus. Ir daudzas jomas, piemēram vides zinātnes, ģeogrāfija, antropoloģija, socioloģija, psiholoģija (es pieņemu, ka ar to tu domā 'soft' as in not-STEM), kurās objektīvie atklājumi un to pievienotā vērtība - e.g. policy-relevance - tieši izriet no ultimate viedokļu kritikas. Un šeit mēs, protams, nonākam pie kvalifikācijas, ka tas, kādu funkciju pilda viedokļi (kā metodoloģijas sastāvdaļa un kā izpētes objekts) 'soft' jomās nav tas pats, kas 'hard' jomās.
| From: | gedymin |
Date: | 9. Oktobris 2016 - 22:50 |
---|
| | Re: Ctulhu | (Link) |
|
Jā, ar "soft" domāju ne-STEM jomas, kurām manā prātā prototipi ir, pirmkārt, filozofija, otrkārt, pēdējās trīs no tavām nosauktajām jomām.
Atvaino, ja tāda ģeneralizācija ("nav objektīvas piesaistes empīriskajai patiesībai") liekas nevietā. Man šajā konktekstā pat neliekas svarīgi, vai tā ir vienmēr, vai tikai reizēm, un kādi tam ir iemesli. Kontekts ir "mēģinam saprast, kā šāda sistēma varētu salūzt", t.i. meklējam failure modes.
Lai kļūtu par profesoru dabaszinātnēs, tomēr ir jāveic vismaz kaut kādi nozīmīgi atklājumi. "Soft" jomās (reizēm?) pietiek ar spēju iespaidot citus, eksistējošos profesorus, kuri savukārt kļuvuši par profesoriem pateicoties rekomendācijām no savām iepriekšējām paaudzēm, utt.
Tas nav nekas pārsteidzošs, jo cibā ir diezgan liels nanny steitistu īpatsvars. Nedomāju, ka šādas totalitāras idejas ir tik pat populāras plašākos sabiedrības slāņis. Kā smejies, totalitāras domāšanas tendences mūsu platuma grādos populārākas tieši starp izglītotajiem. Tie daudz labprātāk gatavi teoretizēt par šķietami odiozām idejām, rodot racionalizācijas potenciāli bīstamām tēzēm. H. sapiens is not a learning animal.
Tu pārvērtē ctulhu (un viņam līdzīgi domājošo) ietekmi. Arī konkrētā ideja nav nekas jauns (atcerēsimies Platona "Valsti") un dažādos laikos & dažādās modifikācijās ne reizi vien tikusi atgremota.
Es nesaprotu, ko tu man piedēvē. Mana tēze, tāpat kā visur, skan = less is more. Less government, more virtue, utml. Knee jerk reakcija uz šādām tēzēm drīzāk norādītu uz modernā cilvēka mitoloģisko stokholmas sindroma hostage situation domāšanu.
"The government could, for example, provide incentives to companies that resist automation, thereby preserving jobs for the less brainy. It could also discourage hiring practices that arbitrarily and counterproductively weed out the less-well-IQ’ed. This might even redound to employers’ benefit: Whatever advantages high intelligence confers on employees, it doesn’t necessarily make for more effective, better employees. Among other things, the less brainy are, according to studies and some business experts, less likely to be oblivious of their own biases and flaws, to mistakenly assume that recent trends will continue into the future, to be anxiety-ridden, and to be arrogant."
WTF?!
Daļēji tur ir nedaudz taisnības. Auksts IQ ne tikai nav vajadzīgs jebkurā profesijā, bet dažās pat būtu traucēklis. Īpaši vairumam ''kšatriju'', kam jādīlo ar high stress/high risk darbiem un domāšanas operativitāte>domāšanas sofisticētība. Pieņēmums, ka automatizācija pieprasa no cilvēka ''more brains'' gan ir pilnīgs sviests.
Sliktākā publiskajā presē lasītā lieta vismaz pēdējā gada laikā. Lasot šādus attieksmes rakstus vienā no lielākajiem un kopumā respektablākajiem ASV preses izdevumiem, tiešām rodas domas par to, ka OP minētais pārmaiņu modelis (un vairāk) varētu būt vēlams un vajadzīgs.
Jo? Neko nesapratu - kas tevi tā pārsteidza, un kā tas noved pie tava gala secinājuma? Raksts man neliekas pārāk relevants šai diskusijai, galvenokārt tāpēc, ka tur ir runāts par iq līmeni, nevis izglītības līmeni.
Galvenokārt tādēļ, ka, pēc manām domām, antimeritokrātiskas un atklāti antiintelektuālas tendences sociāli progresīvo autoru un domātāju vidū ir viena no bīstamākajām XX gs. beigu/XXI gs. sākuma parādībām ideju telpā, kurai, pie tam, tiek pievērsts ļoti maz uzmanības.
Nu un kas ir šo ideju bīdītāji? Augsti izglītoti intelektuāļi, kurus sistēma (esošā) ir piešķīrusi ekspertu statusu.
Lielākoties tas ir vidusšķiras ekvivalents, kas par katru cenu cenšas parādīt, cik ļoti un cik atšķirībā no nīstās elites, ir "mazā cilvēka" pusē, tādējādi izdarot lāča pakalpojumu gan uz augšu, gan leju, iestājoties par regresīvu vienlīdzības paveidu lowest common denominator virzienā.
Taisnību sakot, šāds sentiments ir dzirdēts arī no augsti izglītotiem intelektuāļiem ar piešķirtu eksperta saturu (kā likums, gandrīz bez izņēmuma no "mīkstajām" sfērām), bet daudz retāk un parasti arī tad ne gluži tik tīrā "lai slavēti mazprātiņi" veidā.
Es neteiktu, ka tas ir muļķības piemērs. Tā, kā tas ir ja ne pretrunā, tad vismaz zem leņķa attiecībā pret vairākām mūsdienu politikas aksiomām, tad tas ir un paredzamā nākotnē būs nepopulārs un ieviešanas mēģinājumu gadījumā ļoti nepateicīgs ideju komplekts, taču šīs lietas nav vienādojamas ar muļķīgumu pat pie galēji pragmatiska skatījuma.
Jā, tas ir ētikas un principu jautājums. Arī nacisms nav muļķīgs, bet tāpēc ne mazāk 'problemātisks'.
Nacisms ir problemātisks tā īstenošanas praksē konsekvenču (kā cita?) dēļ. Izolācijā no šādu seku iespējamības, 90% nacisma ir tas pats nacionālromantisms, Blut und Boden un völkische Bewegung ideoloģija, ko pie sevis tik dāsni sludina krishjaanis – atavistiski un nerelevanti. Atlikušie 10% (idejas par "āriešiem", misticisms utt.), savukārt, ir actually muļķīgi.
Es runāju par tīri politisko aspektu. Dažāda romantika un mītisms apvij jebkuru politisku ideju. Ideja par to, ka izglītotie labāk rubī fišku politikā ir viens no tiem, tiesa problēma te nav pat tajā, bet kārtējais mēģinājums stratificēt sabiedrību pareizajos un nepareizajos.
| |