Comments: |
"The government could, for example, provide incentives to companies that resist automation, thereby preserving jobs for the less brainy. It could also discourage hiring practices that arbitrarily and counterproductively weed out the less-well-IQ’ed. This might even redound to employers’ benefit: Whatever advantages high intelligence confers on employees, it doesn’t necessarily make for more effective, better employees. Among other things, the less brainy are, according to studies and some business experts, less likely to be oblivious of their own biases and flaws, to mistakenly assume that recent trends will continue into the future, to be anxiety-ridden, and to be arrogant."
WTF?!
Daļēji tur ir nedaudz taisnības. Auksts IQ ne tikai nav vajadzīgs jebkurā profesijā, bet dažās pat būtu traucēklis. Īpaši vairumam ''kšatriju'', kam jādīlo ar high stress/high risk darbiem un domāšanas operativitāte>domāšanas sofisticētība. Pieņēmums, ka automatizācija pieprasa no cilvēka ''more brains'' gan ir pilnīgs sviests.
Sliktākā publiskajā presē lasītā lieta vismaz pēdējā gada laikā. Lasot šādus attieksmes rakstus vienā no lielākajiem un kopumā respektablākajiem ASV preses izdevumiem, tiešām rodas domas par to, ka OP minētais pārmaiņu modelis (un vairāk) varētu būt vēlams un vajadzīgs.
Jo? Neko nesapratu - kas tevi tā pārsteidza, un kā tas noved pie tava gala secinājuma? Raksts man neliekas pārāk relevants šai diskusijai, galvenokārt tāpēc, ka tur ir runāts par iq līmeni, nevis izglītības līmeni.
Galvenokārt tādēļ, ka, pēc manām domām, antimeritokrātiskas un atklāti antiintelektuālas tendences sociāli progresīvo autoru un domātāju vidū ir viena no bīstamākajām XX gs. beigu/XXI gs. sākuma parādībām ideju telpā, kurai, pie tam, tiek pievērsts ļoti maz uzmanības.
Nu un kas ir šo ideju bīdītāji? Augsti izglītoti intelektuāļi, kurus sistēma (esošā) ir piešķīrusi ekspertu statusu.
Lielākoties tas ir vidusšķiras ekvivalents, kas par katru cenu cenšas parādīt, cik ļoti un cik atšķirībā no nīstās elites, ir "mazā cilvēka" pusē, tādējādi izdarot lāča pakalpojumu gan uz augšu, gan leju, iestājoties par regresīvu vienlīdzības paveidu lowest common denominator virzienā.
Taisnību sakot, šāds sentiments ir dzirdēts arī no augsti izglītotiem intelektuāļiem ar piešķirtu eksperta saturu (kā likums, gandrīz bez izņēmuma no "mīkstajām" sfērām), bet daudz retāk un parasti arī tad ne gluži tik tīrā "lai slavēti mazprātiņi" veidā.
| |