Varbūt, ka nevajag tik ļoti ģeneralizēt par "soft" jomu (nav pat skaidrs, kas ar to domāts) nesasaisti ar 'reālajiem objektīvajiem atklājumiem' Tāpat kā "hard" jomas nespēja izdarīt sociāli efektīgus slēdzienus. Ir daudzas jomas, piemēram vides zinātnes, ģeogrāfija, antropoloģija, socioloģija, psiholoģija (es pieņemu, ka ar to tu domā 'soft' as in not-STEM), kurās objektīvie atklājumi un to pievienotā vērtība - e.g. policy-relevance - tieši izriet no ultimate viedokļu kritikas. Un šeit mēs, protams, nonākam pie kvalifikācijas, ka tas, kādu funkciju pilda viedokļi (kā metodoloģijas sastāvdaļa un kā izpētes objekts) 'soft' jomās nav tas pats, kas 'hard' jomās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, ar "soft" domāju ne-STEM jomas, kurām manā prātā prototipi ir, pirmkārt, filozofija, otrkārt, pēdējās trīs no tavām nosauktajām jomām.

Atvaino, ja tāda ģeneralizācija ("nav objektīvas piesaistes empīriskajai patiesībai") liekas nevietā. Man šajā konktekstā pat neliekas svarīgi, vai tā ir vienmēr, vai tikai reizēm, un kādi tam ir iemesli. Kontekts ir "mēģinam saprast, kā šāda sistēma varētu salūzt", t.i. meklējam failure modes.

Lai kļūtu par profesoru dabaszinātnēs, tomēr ir jāveic vismaz kaut kādi nozīmīgi atklājumi. "Soft" jomās (reizēm?) pietiek ar spēju iespaidot citus, eksistējošos profesorus, kuri savukārt kļuvuši par profesoriem pateicoties rekomendācijām no savām iepriekšējām paaudzēm, utt.

(Reply to this) (Parent)