Ne tikai uzklausa, bet pat izveido viņam un viņa tēzei veltītus ierakstus, kā redzam.

Nu un tagad pastāsti kāpēc tad muļķības?

Pa punktiem.

Var te, var pie paša ieraksta.

(Reply to this) (Thread)

Es vairāk satraucos par aktivitātes apjomu pie tā, nevis par pašu ierakstu.

Problēma ir acīmredzama - sistēma ir pretrunā ar demokrātijas un liberālisma pamatprincipiem. Tā ir atgriešanā pie senajiem laikiem, kad to, "kā cilvēkiem pareizi domāt" noteica baznīcu un laicīgie eksperti, sistēmas iekšējie cilvēki. Viss mūsu 20.gs. sociālais progress ir radies pateicoties tam, ka "mazā cilvēka" common sense parasti izrādās pārāka par dažādu ekspertu iesīkstējušiem viedokļiem, kuri ir noformulējušies ekskluzīvi kontaktā ar citiem ekspertiem, pašu reālo dzīvi nekad neredzot.

Akadēmiskajām jomām ir divas problēmas:
1) "soft" jomās studējošajiem grādus piešķir citi tādi paši soft jomu cilvēki, tos nosaka viedokļi, nevis piesaiste reāliem objektīviem atklājumiem, līdz ar to nav iemesla uzskatīt, ka viņiem ir monopols uz patiesību.
2) "hard sciences" jomās studējušie it kā teorētiski ir spējīgi objektīvu patiesību atšķirt no viedokļa, bet vispār nav trenēti sabiedrības inženierijā, līdz ar to bieži vien nav kompetentāki tajā par neizglītoto cilvēku, tikai pašpārliecinātāki.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas, ka kaut kas ir pretrunā ar kaut kā pamatprincipiem, pats par sevi nav arguments, tur var būt 2 varianti: apskatāmais ir aplams vai pamatprincipi ir aplami.

par common sense - vai nebija tā, ka progresīvās idejas kā abolicionisms, emancipācija utt radās tomēr izglītoto cilvēku vidē?

par (1) un (2) - protams, kursi un eksāmieni kandidātiem arī ir nepieciešami, varbūt tas pat ir svarīgāk

(Reply to this) (Parent)

Varbūt, ka nevajag tik ļoti ģeneralizēt par "soft" jomu (nav pat skaidrs, kas ar to domāts) nesasaisti ar 'reālajiem objektīvajiem atklājumiem' Tāpat kā "hard" jomas nespēja izdarīt sociāli efektīgus slēdzienus. Ir daudzas jomas, piemēram vides zinātnes, ģeogrāfija, antropoloģija, socioloģija, psiholoģija (es pieņemu, ka ar to tu domā 'soft' as in not-STEM), kurās objektīvie atklājumi un to pievienotā vērtība - e.g. policy-relevance - tieši izriet no ultimate viedokļu kritikas. Un šeit mēs, protams, nonākam pie kvalifikācijas, ka tas, kādu funkciju pilda viedokļi (kā metodoloģijas sastāvdaļa un kā izpētes objekts) 'soft' jomās nav tas pats, kas 'hard' jomās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, ar "soft" domāju ne-STEM jomas, kurām manā prātā prototipi ir, pirmkārt, filozofija, otrkārt, pēdējās trīs no tavām nosauktajām jomām.

Atvaino, ja tāda ģeneralizācija ("nav objektīvas piesaistes empīriskajai patiesībai") liekas nevietā. Man šajā konktekstā pat neliekas svarīgi, vai tā ir vienmēr, vai tikai reizēm, un kādi tam ir iemesli. Kontekts ir "mēģinam saprast, kā šāda sistēma varētu salūzt", t.i. meklējam failure modes.

Lai kļūtu par profesoru dabaszinātnēs, tomēr ir jāveic vismaz kaut kādi nozīmīgi atklājumi. "Soft" jomās (reizēm?) pietiek ar spēju iespaidot citus, eksistējošos profesorus, kuri savukārt kļuvuši par profesoriem pateicoties rekomendācijām no savām iepriekšējām paaudzēm, utt.

(Reply to this) (Parent)