Kas gan viss var negadīties jaunu dāmu pulciņā. Zinkā ir, man jau tie 2 litri dienā, ūdens. Nulūk, braucu es no mātes, ilgi braucu, jūtu pa ceļam jau, nedrīkst šitā ilgi braukt, bet braucu, domāju, nulai nebūt vairāk no mājas laukā, nopirkšu cīgas, kofe un alu. Šī tik sit čekus un menģējas, es, kājām krustā kodu aizmirstu untā. Tagad laimīgi nāku laukā, viens solis, divi, sūdi, vainustāvi krustā vai lec krūmā, kur visi ēd. Un tas alus vēl guldz. Nukaroče, paeju es vēlbišķīt, sētas dāŗziņā un viss, kiŗdik pa brunci un vāhs. Nēnukoes, samieŗinos, ka dzīvē notiek arī neapturamas lietas, lepni paceļu galvu, izvelku alu, lai visi domā, ka tas man gauži un cienīgiem, līkiem soļiem ieeju podjezdā