wildflower ([info]fermenta) rakstīja,
@ 2007-03-01 18:46:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Craig David "One last dance"
Entry tags:kino

Pēc "Vēstulēm no Ivodzimas"
Tikai pie vienas filmas kinoteātrī biju tā raudājusi.

Pēc tam stāvēt Daugavmalā tieši virs kanalizācijas trubas un vērot, kā mūsu drazas satek svētajā Likteņupē...

Tunelis, kurā apsarma kā lēnas pelnu plēksnes laižas, lai nosegtu pelēko.

Zem dubļiem ir sniegs. Zem sniega ir puķes. Drīz ziedēs ievas un ceriņi.
Es ļoti ceru.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ely
2007-03-01 19:06 (saite)
Ziedēs, noteikti ziedēs.
Laba filma?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-03-01 19:10 (saite)
Tu manī radīji šo cerību.

Sen nebiju filmā tā raudājusi. Lai gan nesaprotu, kādēļ eju uz filmām par karu, ja pašai ir grūti tās skatīties...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ely
2007-03-01 20:02 (saite)
varbūt tev pietrūkst emociju?
es kaut kā cenšos izvairīties no tādām filmām

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-03-01 20:19 (saite)
Varbūt... kā "Izvirtulī", tikai viņš gāja uz teātri...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ely
2007-03-01 20:51 (saite)
emocijas jau var atrast visur..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-03-01 21:26 (saite)
jā, bet tur to izdarīt ir daudz vieglāk..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ely
2007-03-01 22:57 (saite)
viss tiek pasniegts uz paplātes, spēj izvēlēties- smieklus komēdijā vai asaras drāmā..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-03-01 23:17 (saite)
jā, bet asaras mani aizrauj vairāk...
kā man kāds teica - asaras ir patiesākas..
un man arī kaut kā labāk patīk drāmas... liekas cēlāk un tīrāk..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ely
2007-03-02 08:32 (saite)
par asarām piekrītu.. tas ir kaut kas vairāk, kaut kas dziļāks

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]verners
2007-03-01 20:08 (saite)
Par ko gan tai filmā ir ja tik emocionāli uztver?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-03-01 20:22 (saite)
Par to, kā cilvēks jūtas karā...
Par to, ka viņš tic (?) un cīnās līdz galam..
Par to, ka mirt ir kā pienākums. Savādāk tu kļūsti par nodevēju...
Par to, ka pat ellē ir cilvēciski sīkumi un mīlestība.

Mani stipri iespaido filmas par karu..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]verners
2007-03-01 20:46 (saite)
Pēc tava ieteikuma noskatīšos gan šo filmu, gan "Mūsu tēvu karogi".

Intereses pēc uzjautāšu vai esi redzējusi:
"Der Untergang"
"Napola"
"Captain.Corelli's.Mandolin"
"Stalingrad" ?

Vismaz šīs man liekas kara drāmas, ja tā var teikt. Vissticamāk, ka Staļingradu neredzēji, bet tomēr tā arī spēlē uz jūtām.
Dažādām filmām ir dažādas epizodes kas aizskar manas jūtas. Vismaz man liekas, ka Mums katram tās būš visnotaļ atšķirīgas epizodes un jūtas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-03-01 21:25 (saite)
Uz "Mūsu tēvu karogi" es arī došos. :)

Nevienu no Tevis nosauktajām filmām redzējusi gan neesmu. Lai gan man patīk šāda veida filmas, tomēr neesmu neko daudz no tām redzējusi. Par tām epizodēm es nezinu, lai gan, jau "Drošsirdī" tās mums atšķīrās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]verners
2007-03-01 21:33 (saite)
Lasīju recenzijas, vai atsauksmes par abām filmām. Izklausās, ka samērā dažādas esot.Nu tiko uzliku odc++ vilkt.

"Der Untergang" nu gan vajadzētu noskatītīties, tā tomēr ir vissplašāk atzītā un novērtētā filma par to laika periodu. Daudmaz visspatiesākā ar.

Es domāju ka Mela Gibsona "Patriotā" mums atšķirtos izjustākās epizodes ar. Dažādi cilvēki, uzskati, dzimums un vērtības, piedzīvotais.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-03-01 22:22 (saite)
Man tomēr patīk tādas filmas, ja ir iespējams, tad skatīties kinoteātrī, jo tad var labāk izjust visu to un iejukt starp tēliem.

Nu, mēģināšu to filmu pēc Tava ieteikuma noskatīties, tikai mans DC++ ir ļoti lēns savos tempos, vismaz nevēlas darboties.

Jā, tieši tas, kādi mēs esam, jau nosaka to, kā mēs redzam.. un ko...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]verners
2007-03-01 22:35 (saite)
Varbūt tur var iejusties, izjust skaļāk, reālāk. Toties mājās ir mazliet intīmāk, privātāk.Neviens netraucē, var justies brīvs.
Es kopš vasaras neesmu bijis kinoteātrī un arī agrāk nebiju biežs to apmeklētājs,neaizrāva mani tie ja man mājās ir pašam sava soround sound sistēma un pietiekoši liels tv ekrāns, savulaiks lielākais un problēma savienot tv ar kompi nav īpaši problemātiska, vads attiecīgais ir, un viss jau tālāk aiziet viegli.

Tas ko esam pieredzējuši, izjutuši liek mums tās asociācijas un just kaut ko. Es atzīšu, ka tās ģimenes saites starp tēvu un vecāko brāli ir visstuvākās, lai gan nekad nemēdzam to izrādīt, bet pietiek tikai kādreiz atcerēties, strādāt kopā un tad novērtēju to. Lai gan ir bijušas reizes kad dusmās lādies un neko nesaki, esi vēss, bet iekšēji jau tu jūti līdzi visam un saproti, esi jebkurā mirklī gatavs palīdzēt un būt klāt. Vīriešu ģimenes saites ir daudz savādākas un dziļākas, netik atklātas kā sievietēm mēdz būt.
A.Grīna "Dvēseļu putenī" dzimtas vīriešu attiecības bija visspatiesākāš un tuvākās manējām. Gandrīz vai identiski, tik pazīstami un līdzīgi ka rodas asociācijas ar sevi, savu dzīvi. Savulaik kad man bija vēl 17 tā bija mana vissmīļākā un vissbiežāk lasītā grāmata, tāpat kā manam brālim un tēvam vēlāk. Viena grāmata, kas mūs vieno.


Domā manējais ir ātrāks? Nu pa nakti varbūt novilks, es pēdejā laikā nemēdzu aizrauties ar moviju skatīšanos, tikai ja nu kaut kas specifisks un ieientrisējis, būs tā vērts.


(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-03-01 23:41 (saite)
Jā, protams, Tev ir taisnība par to, ka mājās var pilnībā nekaunēties par savām jūtām un emocijām, taču es tā nevaru. Man mājās parasti ap mani ir tāda sava veida trako māja, kad visi aiz muguras staigā un daras, jo dators atrodas dzīvojamajā istabā un nav iespējams noslēpties no citu acīm. (Un man tomēr strādā lēnāk :D)

Man savā ziņā pa daļai labprātāk vēlētos būt puisis. Tieši vīrišķo attiecību dēļ. Kaut vai tas nieks, ka satiekoties vīrieši sarokojas tiekoties (arī es cenšos tā darīt), tas ir daudz tuvāk un personīgāk. Un roku viņi sniedz visiem. Bet meiteņu vidū ir vai nu banāla apkampšanās vai tukšs "čau.."
Un nez kādēļ, man liekas, ka draugs draugu tomēr nodos retāk..

Sanācā tā it kā es runātu pret sievietēm..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]verners
2007-03-02 15:05 (saite)
"Un roku viņi sniedz visiem."

Es personīgi šo faktu apšaubu. Sievietēm nemēdzu dot roku, tikai dažkārt pieklājības pēc, ja viņa pirmā ir pasteigusies, un tad arī man nepatīk tāda sveicināšanās ar sievietēm, tāda pieskāršanās vien i. Bet man ir ierasts dot spēcīgu un stingru rokas spiedienu un vēl patīkamāk ir pretī tādu pašu saņemt. Uzreiz var just, ka stingrs un pārliecināts, uzticams vīrietis.No rokas spiediena rodas priekštats par cilvēku, vai tas ir tāds "mīkstais" kurš tevi necienot pasniedz vieglju, jēlu roku kuru nav patīkami vispār saņemt, vai tas ir stingrs, tiešss un spēcīgs, rokasspiediens, līdzīgs ar līdzīgu.
Apkamšanās- to praktiski mēdz piekopt ļoti tuvi cilvēki jo pats žests ir ļoti familārs. Es personīgi apkampjos atvadoties un pa ilgāku laiku pirmo reizi satiekot tēvu. Kā ierasts viņš mājās ierodas tikai kā atvaļinājumā pāris reizes gadā un tāpēc tiekoties un atvadoties lidostā mēs- ģimenes vīrieši, mēdzam apkapties un tikai tad.
Protams ir citi cilvēki kuri mēdz to piekopt biežāk. Bija viens liekulīgs glaimotājs, bet tas aizgāja. Un atzīstu, ka dažkārt atrodoties stiprā grādu reibumā un ja kāds iesāk tad arī tā familārak atvadāmies, atkapjoties. Bet tas ir pārspīlēts un pārāk familārs žests. Netīk nevietā to lietot.

Vīriešu draudzība un biedriskums ir daudz stingrāka un savādāka nekā starp sievietēm. Lai gan, es varu arī kļūdīties. Bet toties, ja tevi nodod. Tad tas ir uz pilnu komplektu uz atlikušo dzīvi būsim uz nažiem un piedošanu tik viegli un ātri nesaņemt vairs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-03-02 23:35 (saite)
Par to roku es biju domājusi kā vīrietis vīrietim.
Bet man patīk sniegt roku un sarokoties, ja tā gadās. Un patīk pēc tam dzirdēt vārdus, ka spiediens kā vīrietim.
Man patīk vērot rokas. Tām piešķiru kaut kādu dīvainu vērtību. Un tādēļ rokas spiedienā ir tāda kā uzticēšanās, jo šai brīdī cilvēks jūt otru cilvēku. Līdzīgi, kā jau Tu teici.

Bet tādai taču būtu jābūt draudzībai?... Tādai, kas turās. Un par sīkumiem taču nenodod.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?