wildflower ([info]fermenta) rakstīja,
@ 2007-03-01 18:46:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Craig David "One last dance"
Entry tags:kino

Pēc "Vēstulēm no Ivodzimas"
Tikai pie vienas filmas kinoteātrī biju tā raudājusi.

Pēc tam stāvēt Daugavmalā tieši virs kanalizācijas trubas un vērot, kā mūsu drazas satek svētajā Likteņupē...

Tunelis, kurā apsarma kā lēnas pelnu plēksnes laižas, lai nosegtu pelēko.

Zem dubļiem ir sniegs. Zem sniega ir puķes. Drīz ziedēs ievas un ceriņi.
Es ļoti ceru.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ely
2007-03-01 20:51 (saite)
emocijas jau var atrast visur..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-03-01 21:26 (saite)
jā, bet tur to izdarīt ir daudz vieglāk..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ely
2007-03-01 22:57 (saite)
viss tiek pasniegts uz paplātes, spēj izvēlēties- smieklus komēdijā vai asaras drāmā..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2007-03-01 23:17 (saite)
jā, bet asaras mani aizrauj vairāk...
kā man kāds teica - asaras ir patiesākas..
un man arī kaut kā labāk patīk drāmas... liekas cēlāk un tīrāk..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ely
2007-03-02 08:32 (saite)
par asarām piekrītu.. tas ir kaut kas vairāk, kaut kas dziļāks

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?