Pēc "Vēstulēm no Ivodzimas"
Tikai pie vienas filmas kinoteātrī biju tā raudājusi.

Pēc tam stāvēt Daugavmalā tieši virs kanalizācijas trubas un vērot, kā mūsu drazas satek svētajā Likteņupē...

Tunelis, kurā apsarma kā lēnas pelnu plēksnes laižas, lai nosegtu pelēko.

Zem dubļiem ir sniegs. Zem sniega ir puķes. Drīz ziedēs ievas un ceriņi.
Es ļoti ceru.