Varbūt tur var iejusties, izjust skaļāk, reālāk. Toties mājās ir mazliet intīmāk, privātāk.Neviens netraucē, var justies brīvs.
Es kopš vasaras neesmu bijis kinoteātrī un arī agrāk nebiju biežs to apmeklētājs,neaizrāva mani tie ja man mājās ir pašam sava soround sound sistēma un pietiekoši liels tv ekrāns, savulaiks lielākais un problēma savienot tv ar kompi nav īpaši problemātiska, vads attiecīgais ir, un viss jau tālāk aiziet viegli.

Tas ko esam pieredzējuši, izjutuši liek mums tās asociācijas un just kaut ko. Es atzīšu, ka tās ģimenes saites starp tēvu un vecāko brāli ir visstuvākās, lai gan nekad nemēdzam to izrādīt, bet pietiek tikai kādreiz atcerēties, strādāt kopā un tad novērtēju to. Lai gan ir bijušas reizes kad dusmās lādies un neko nesaki, esi vēss, bet iekšēji jau tu jūti līdzi visam un saproti, esi jebkurā mirklī gatavs palīdzēt un būt klāt. Vīriešu ģimenes saites ir daudz savādākas un dziļākas, netik atklātas kā sievietēm mēdz būt.
A.Grīna "Dvēseļu putenī" dzimtas vīriešu attiecības bija visspatiesākāš un tuvākās manējām. Gandrīz vai identiski, tik pazīstami un līdzīgi ka rodas asociācijas ar sevi, savu dzīvi. Savulaik kad man bija vēl 17 tā bija mana vissmīļākā un vissbiežāk lasītā grāmata, tāpat kā manam brālim un tēvam vēlāk. Viena grāmata, kas mūs vieno.


Domā manējais ir ātrāks? Nu pa nakti varbūt novilks, es pēdejā laikā nemēdzu aizrauties ar moviju skatīšanos, tikai ja nu kaut kas specifisks un ieientrisējis, būs tā vērts.