Par to roku es biju domājusi kā vīrietis vīrietim.
Bet man patīk sniegt roku un sarokoties, ja tā gadās. Un patīk pēc tam dzirdēt vārdus, ka spiediens kā vīrietim.
Man patīk vērot rokas. Tām piešķiru kaut kādu dīvainu vērtību. Un tādēļ rokas spiedienā ir tāda kā uzticēšanās, jo šai brīdī cilvēks jūt otru cilvēku. Līdzīgi, kā jau Tu teici.

Bet tādai taču būtu jābūt draudzībai?... Tādai, kas turās. Un par sīkumiem taču nenodod.