Jā, protams, Tev ir taisnība par to, ka mājās var pilnībā nekaunēties par savām jūtām un emocijām, taču es tā nevaru. Man mājās parasti ap mani ir tāda sava veida trako māja, kad visi aiz muguras staigā un daras, jo dators atrodas dzīvojamajā istabā un nav iespējams noslēpties no citu acīm. (Un man tomēr strādā lēnāk :D)

Man savā ziņā pa daļai labprātāk vēlētos būt puisis. Tieši vīrišķo attiecību dēļ. Kaut vai tas nieks, ka satiekoties vīrieši sarokojas tiekoties (arī es cenšos tā darīt), tas ir daudz tuvāk un personīgāk. Un roku viņi sniedz visiem. Bet meiteņu vidū ir vai nu banāla apkampšanās vai tukšs "čau.."
Un nez kādēļ, man liekas, ka draugs draugu tomēr nodos retāk..

Sanācā tā it kā es runātu pret sievietēm..