es te UK tik bieži redzu Izabellas (zem 2) vecuma sīkos - ar čipsu paciņām, ar makdonaldiem un visu ko citu rokās pa ielu ratos sēžam, droši vien USA līdzīgi, tad nav arī brīnums, ka viņiem dārzeņi/normāls ēdiens negaršo :(

mēs cenšamies dot veselīgu paiku, kas nu tai dienā mājā ir, un tad ja neēd, tad neēd. par to atkārtošanu esmu lasījusi, ka vajag citā konsistencē mēģināt - nepatīk vārīts, dot pļurā vai ceptu, utt. , es laikam vnk mēģināju pēc pāris dienām atkal to pašu, ko pirmo reiz aizgriezās. daudz maz arī strādāja. izņemot, ka viņai tagad posms, kad ierastās lietas dažreiz neēd - visu laiku ēda banānus, tad saka spļaut ārā, šodien atkal sāka ēst.

tā jau laikam galvenais izturēt līdz šie sāk runāt vai vismaz saprast, tad arī vnk var pateikt, ka vai nu ēd to, kas galdā, vai arī neēd...

(Reply to this) (Thread)

ja vecāki pārtiek no neveselīgas paikas, tad jau to pašu dod bērniem, un tad jau sanāk, ka princips "dod ēst to, ko paši ēd" tiek ievērots. ačgārni gan, un tomēr :D

mazpilsētā dzīvojot vismaz bōnuss, ka nav to burgernīcu uz katra stūra, bet toties ir vecmāmiņas. man ir lieliska iespēja noskatīties uz vienu ģeniālu piemēru, kurā bērnam tiek dāvāti visādi barojoši un cukura, un miltiem pilni ēdieni, kamēr mazs karapuziks, a kad izaug liels, tad sāk teikt, ka "moš tev tomēr nevajag tā ēst?"

es jau pati vēl tikai mācos, kā labāk, un skaidrs, ka neesmu vēl gatava atstāt ar izlaistu ēdienreizi, jo tad ir 100 punktu, ka naktī pamodīsies izsalcis. bet kad tā vairs nebūs problēma, tad gan var atslābt, i think. varbūt tas kā reizi būs ap laiku, kad sāks runāt? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

manējā mostas joprojām pēc piena pudeles nakī, kaut gan drīz jau saks runāt :D

(Reply to this) (Parent)

nu bet Tu pamēģini. pamēģini! jo ja guļ, guļ, ja mostas - mostas, nedomāju, ka aizstāta ēdienreize to kaut kā mainīs uz slikto.
Āpsis aizstāj VISAS ēdienreizes, ēd tikai naktī :D un drusku pirms miega.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ō, bet man tas ir ļoti uzskatāmi - ja nav paspējis apēst dienas normu (nav gribējis, nobīdes režīmā), tad var nolikties gulēt un jau pēc stundas celties, izsalcis un asarās, sak, "dodiet tak ēst, jel!".

nēn, neko daudz jau padarīt nevar - ja negrib, tad neēd, ja grib, tad ēd, ko gan es tur daudz varu darīt? tikai uztraukties, ka priekšā biežas nakts celšanās, un piedāvāt pienu :)

(Reply to this) (Parent)

Kā Tu sadraudzējies ar olīvām un puvušajiem sieriem?

(Reply to this) (Thread)

Nav jau obligāti jāmīl :D no šiem itin mierīgi var izvairīties praktiski visur, nav tur nekā tāda :D tev vītinātās desas ar pelējumu arī negaršo?

(Reply to this) (Parent)

vienkārši provējot tos atkal un atkal, un atkal... :)

(Reply to this) (Parent)

gribēju kautko no augstiem plauktiem par to,kā es bērnībā dārzeņus vien ēdu, bet tad atcerējos, ka līdz nonācu kojās, neēdu rīsus, griķus, putraimus un jebko,kas man nešķita vizuāli pievilcīgs, lol

bet nu gan jau, ka tam visam ir saistība ar to,kādas garšas iemācās, tāpēc es tā mīlu dārzeņus un rūgtu kumelīšu tēju, jo tā vecāki mājās ēda, es pat nezinu,kad pirmoreiz pagaršoju pelmeņus vai cīsiņus

(Reply to this) (Thread)

tajā rakstā tieši spriež par to, cik ļoti cilvēki asociē sevi ar to, ko viņi ēd. un viens autors pat apgalvo, ka izvēlīgums ir liels rakstura mīnuss, kas var apdraudēt izdzīvošanu, hehe

un ko tie eksotisko zemju bērni ēd? stipri šaubos, ka tur tiek gatavots kaut kas eiropeisks. visādus ceptus sienāžus čili mērcē gan jau tik smeķē vien jau no bērna kājas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas ir drausmīgs mīnuss, es ļoti gribētu būt tas,kurš ēd,lai dzīvotu, diemžēl esmu tas, kurš dzīvo, lai ēstu. nerunājot par resnēšanu, tas arī bojā citiem un sev omu, kad nevar dabūt apēst tieši to,ko gribas, vai, kad mūždien restūzī pasniedz sūdīgu ēdienu.

ir ļoti maz lietu, kas man kategoriski negaršo (aknas un marinēti ķirbji?), vienmēr esmu gatava izmēģināt ko jaunu - bet tas laikam sākās ap to laiku,kad iemācījos mīlēt olīves un sāku pati gatavot. garšo arī ass, garšvielains - mana māte vēlarvien viebjas no jebkā,kas nav sāls un mikroskopisks pipariņš.
subjektīvi domāju,ka sienāži čilī mērcē tikuntā ir veselīgāki nekā frī karčas un burgeri.

(Reply to this) (Parent)

nu es esmu apbalvota ar daudzēdāju, attiecīgi kko iebarot nav bijušas baigās problēmas. No pirmajām lietām, ko devu, iteiksmīgs pē, bija tikai tomātam, kkur neilgi pirms gada vecuma. Pārējais gāja iekšā uz urrā. Ar ķirbi kopā sajauktu vispār varēja pašu velnu iebarot.

tad, protam, mums ar ir bijušas vairākas "pusdienās ir šis, ja tagad nepatīk, varēsi to pašu ēst launagā" epizodes. Bet nu esmu arī piekāpusies. Sev taisu biešu salātus, meitai vnk nomizoju un šķīvī ielieku bieti, kartupeli, burkānu un olu uz pusēm pārgrieztus (sīki sagrieztus ar krējumu neēd, bet šitā - padod tik!)
Bet nu daudz kas naķ no manis. Man vasaras mīļākais fāstfuds ir grieķu salāti - daudz salātu, gurķis, tomāts, sīpols, melnās olīves, olīveļļa, fetaki siers drusku. Meita noskatījās un sāka prasīt, ka arī grib. Pirmajā vasarā "bīstamākās" sastāvdaļas nedevu, šogad jau devu visu. Iepriekš pilnām mutēm ēda plikas salātlapas no manas salātbļodas izvilktas. šogad jau tad visu. Starp izvēli - salāti vai pankūkas vakariņās, izvēle krīt par labu salātiem, starp granātābolu un konču - izvēle krīt uz granātābolu..
Sautējumus manus sākusi tgd ap 3 gadu vecumu smādēt, bet mierīgi svaigā veidā ēd puķkāpostus, kāpostus, burkānus, kāļus, kolrābjus, dilles, paprika un tomāti vispār ir gardums viņas izpratnē, fenheli pat grauž svaigu. Tvaicēti brokoļi arī garšo.
Vaikstās tikai par visādiem sasautējum/sacepummikšļiem..
Bet nu mans nabaga bērns konfekti nebija dabūjis līdz es pat nezinu 2,5 gadiem šķiet. Biezpiena sieriņu ar vēl pati nemaz neesmu devusi, jogurtu ēd tikai bezpiedevu ar banāniem vai citiem augļiem kopā.. Saldumu vietā labāk kkādu kaltētos/žāvētos augļus, riekstus, utt.. Un tie visi arī garšo.. BD gan jau kko ne tādu ar ir dabūjusi, bet nu tā jau ir, ka bērns pats gada vecumā neizdomā, ka viņš grib bulciņu vai kūku.. Ja apēd vienu tādu, tad jau mazajam tur kaloriju pusei dienas pietiek. attiecīgi neko citu arī negribas.Vecāki atkal šausmās - bērniņš neēd! Bet bulciņu apēda.. Labi, lai nenomirst badā, iedosim vēl bulciņu. Un bērnam skola rokā.

(Reply to this) (Thread)

izklausās pēc priekšzīmīga, iedvesmojoša meņjū!

par to bulciņu man jāpatur prātā :)

(Reply to this) (Parent)

mans mērķis ir viena laba paziņa, kuras mājās saldumi stāv bērniem zināmā un brīvi pieejamā vietā, bet netiek izrīti, jo ēd vis kaut ko.

Plus man nedaudz besī arī tas- nu jā, redzēju bērnu kurš ēda frī maķītī, skaidrs ka viņš neko citu neēd, jāzvana dienestiem :D man apkārt daudzi bērni ballītē norijas čipsus, bet tad ikdienā ēd normālu parastu ēdienu.

(Reply to this) (Thread)

Man tas ir mērķis uz ko tiekties, bet nesaprotu, kā to īstenot, jo līdz šim saldumi lielākoties normēti un vienam bērnam vispār nevajadzētu tos ēst jo dermatīts

(Reply to this) (Parent)

es no galvas nevaru izmest vienu kukulīti ar čipsu paku rokā. redzēju jau pirms vairākiem gadiem tepat kādā t/c. bet nujā, tā jau pēc skata ne vienmēr var spriest, kā ir patiesībā. tikai tad, kad zini, kā ēd mājās. un man vnk ir nemiers, jo gribas bērnam pareizus pamatus ielikt. un nezinu, cik biežas novirzes no mērķa skaitās par biežu.

(Reply to this) (Parent)

Mēs sīkākajai sīcei praktizējām baby-led weaning, un šādā viedā viņai tiešām ļoti iepatikās ēst gan vārītus, gan tvaicētus, gan rīvētus dārzeņus. Viņai patika tieši krāsas, un ka var pati izvēlēties un grābt, bet rezultātā parasti tik un tā izēda visu. Sākumā gan tas prasīja pacietību un telpas atbrīvošanu ap bērna krēslu, lai nav jauztraucas par to, kas nokrīt uz grīdas, bettas laiks nebija ilgs, un pozitīvo efektu daudz vairāk.

(Reply to this) (Thread)

darba vietas atbrīvošana nudien palīdz, un es ļauju ņemties pa tiem dārzeņiem gan ar karoti, gan ar pirkstiem, bet es īsti nesaprotu to "izvēlēties" ko ēst. kā tas izskatās?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas izskatās tā, ka dažādus tvaicētus dārzeņus mazos gabaliņos, vēlāk arī gaļas vai zivs lodītes, saliek uz šķīvja un pati var izvēlēties, ko grābt ar rokām un ēst. Parasti vispirms apēda viskrāsaināko ;) Tikai sākumā bija traka šķiešanās, bet drīz iemācījās ēst samērā kārtīgi, pie tam tas ļoti labi trenē motoriku - ātri iemācījās arī pati ēst ar karoti.

(Reply to this) (Parent)