ja vecāki pārtiek no neveselīgas paikas, tad jau to pašu dod bērniem, un tad jau sanāk, ka princips "dod ēst to, ko paši ēd" tiek ievērots. ačgārni gan, un tomēr :D

mazpilsētā dzīvojot vismaz bōnuss, ka nav to burgernīcu uz katra stūra, bet toties ir vecmāmiņas. man ir lieliska iespēja noskatīties uz vienu ģeniālu piemēru, kurā bērnam tiek dāvāti visādi barojoši un cukura, un miltiem pilni ēdieni, kamēr mazs karapuziks, a kad izaug liels, tad sāk teikt, ka "moš tev tomēr nevajag tā ēst?"

es jau pati vēl tikai mācos, kā labāk, un skaidrs, ka neesmu vēl gatava atstāt ar izlaistu ēdienreizi, jo tad ir 100 punktu, ka naktī pamodīsies izsalcis. bet kad tā vairs nebūs problēma, tad gan var atslābt, i think. varbūt tas kā reizi būs ap laiku, kad sāks runāt? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

manējā mostas joprojām pēc piena pudeles nakī, kaut gan drīz jau saks runāt :D

(Reply to this) (Parent)

nu bet Tu pamēģini. pamēģini! jo ja guļ, guļ, ja mostas - mostas, nedomāju, ka aizstāta ēdienreize to kaut kā mainīs uz slikto.
Āpsis aizstāj VISAS ēdienreizes, ēd tikai naktī :D un drusku pirms miega.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ō, bet man tas ir ļoti uzskatāmi - ja nav paspējis apēst dienas normu (nav gribējis, nobīdes režīmā), tad var nolikties gulēt un jau pēc stundas celties, izsalcis un asarās, sak, "dodiet tak ēst, jel!".

nēn, neko daudz jau padarīt nevar - ja negrib, tad neēd, ja grib, tad ēd, ko gan es tur daudz varu darīt? tikai uztraukties, ka priekšā biežas nakts celšanās, un piedāvāt pienu :)

(Reply to this) (Parent)