uzlikšu virs laboratorijas durvīm uzrakstu "Welcome to the realm of inconclusiveness"!
bļe

Sāk katastrofāli trūkt laika, lai īstenotu visādas idejas un domiņas par raugu ķidāšanu.

Varētu Ziemassvētkos vēlēties pāris prātīgus studentus, kuriem nav jāmāca rēķināt un jāstāsta, ka kristāliskas vielas nemēra tilpuma vienībās

Šodien kolēģis zebiext mani pārsteidza nemaldīgi atpazīstot latviešu multenes pēc to sākuma mūzikas akordiem.

Vakar, runājoties ar viedajiem kolēģiem, konstatējām, ka viņi ir vainīgi pie nesenā "daļina_ātrāka_par_gaismu_eksperimenta"
Viņi taisa kompī modelīšus, kurā tiek veidots šūnas metabolisms. Viss jau būtu labi, tikai modelītī pēkšņi parādās masa no nekurienes (no šūnas iznāk ārā vairāk nekā ienāk) Tad nu viņi tika kolektīvi apvainoti Visuma konstanšu čakarēšanā un termodinamikas neievērošanā. Un kā ir zināms, ja līdzsvars ir izjaukts, tad drīz nāks arī citas sekas, tā ka gaidiet... :)

Dikti jocīgi strādāt ar RNS, jo vislielākais drauds paraugam esi tu pats. Cilvēkam uz ādas ir daudz vieliņu, kas tā vien sapņo par sveša ģenētiskā materiāla sagrauzšanu un šīs vieliņas ir sasodīti grūti iznīdējamas (vārot nenomirī). Šitā var paranojā iedzīvoties.

jeb kā ezss ostījās.

Ir mums viens smalks reaģents, kas tā tik vien domā, kā atstiept pekas. Tad nu izmanīgie ražotāji pielikuši klāt vieliņu, kas atstiepj pekas tik pat ātri kā smalkais reaģents un papildus tam vēl stipri smird. Tipa, paosti, smird, tad lietošanai labs. Man kā bērnībā hroniskās iesnas piemetās, tā arī ožas izmaņa pazuda. Tad nu jāprasa kolēģiem - paosti tu, man liekas, ka nesmird.

Mēs arī neesam ar pliku roku ņemami un salādējām Smalko Reaģentu pa maziem trauciņiem, lai mazāk traumētu (izvelc atsaldēt un pabakstīt vienu desmito daļu, nevis visu). Šodien kā reizi izgadījās strādāt ar Smalko Reaģentu un visi maztrauciņi bija beigušies, nācās ņemt lielo. Atkausēju plaukstās un eju pie galda strādāt. Uh, kā nosmirdēja, nopriecājas ezss un pilina savas rekacijas. Vērtīgais trauciņš tiek novākts atpakaļ saldētāvā un darbs pie pilināmā galda turpinās, bet smird tak! Un tā nevāji. Ezss sapilina līdz galam reakcijas un dodas pie galda pastiprināti ostīties. Smird vēl joprojām. Paostās vēl, nu ja, smird pēc degušiem matiem, gan jau kāds mēģenes sterilizējot roku liesmā ielaidis.

Morāle: nenoturi pirmo pretīmnākošo smaku par vajadzīgo.

Nepatīk man lasīt apskata rakstus, tur dikti daudz atsauču uz citiem rakstiem. Un tās atsaucītes tak jāuzkliko un jāpalasa un tad tajā uzklikotajā rakstā atkal ir atsauces. Tad nu beigās pie labi iesākta maza apskatraksta, kas ir tikai 8 lpp. garš, ezss attopas pie kādiem 20 atvērtiem tabiem ōperā un ar neviltotu interesi lasot stāstu kā baktērijas apgriež savu hromosomu gabaliņus, lai aktivētu citus gēnus.

Un prezentāciju par to mazo apskatrakstu tā kā vajadzētu līdz 4dienai uztapināt.

Ja ezss pajautā, ko viņs dara dien dienā un par ko saņem naudīnu īrei un dienišķajam kālim ar kabaci, ezss var lepni stāstīt par zinātni un gaišo nākotni, bet pēdējās 15 minūtes ezss pavadīja bakstot zobu bakstāmos baktēriju kaudzītēs un, uzmanīgi kā pirmklasnieks, velkot strīpiņas ar zobu bakstāmajiem.