Nu par dāmu Rozalindu Franklinu arī tik daudz nerunā kā par Vatsonu un Kriku.
Man šķiet, daudzviet ir grūti nošķirt, kura ieguldījums ir svarīgāks. Kā piemēram, šajā gadījumā - vīriņam ,kurš atklāja vielu vai arī vīriņiem, pateicoties kuru pūlēm penicilīns ieguva reālu pielietojumu. Abi ir visnotaļ svarīgi.

Man ir klusa aizdoma, ka vīriņiem, kas kaut ko atklāj un vīriņiem, kas izdomā plašu pielietojumu, domāšana darbojas atšķirīgi. Tāpēc jau vajag tos zinātnes/biznesa inkubatorus. Jāliek šādi vīriņi un dāmītes kopā.