Sākšu ar atrunu, ka es pārsvarā darbojos ar mikroorganismiem, kuriem imūnsistēmas nav, tādēļ manas zināšanas šajā visā ir niecīgas. Un lielākā daļa fizioloģijas zināšanu man nāk no šūnas pamatbioķīmijas "iedziļināšanas"

Es pieļauju, ka daļēji tā šilierēšanās starp definīcijām ir tādēļ, ka imūnsistēma kā tāda ir visnotaļ komplicēts objekts, bet ļoti interesants (asinšūnu batālijas vien ir troņa spēļu cienīgas). Tāpat arī "lielā zinātne" cieš no buzzvordiem, nu un izskatās, ka hronisks iekaisums pašlaik šobrīd ir "in", tad nu katrs mēģina pieķert savu tēmu šim

Par lipīdiem un izgulsnēšanos - teorija, ko es pašlaik esmu dzirdējusi - šūnas citokīnu (iekaisuma marķieri) ietekmē var izstrādāt fosfolipāzi (enzīmu, kas šķeļ fosfolipīdus) un tā kopā ar lipoproteīniem ceļo pa asinsvadiem. Fosfolipāze šķeļ fosfolipīdus (membrānu veidojošās molekulas), kas a) palielina lipoproteīnu iespēju pieķerties asinsvada sieniņai b) turpina grauzt asinsvadu šūnas membrānas, kad LP jau ir pieķēries. (<a href="https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2515419/"saite, bet ne ultimate source </a>

Par pārtiku un iekaisuma marķieriem, es nēz. Man jau jebkurš "ēd šo un visas problēmas kā ar roku atņems" šķiet aizdomīgs, un aizdomīgi sasaucas ar antioksidantu haipu