17. gadsimtā Itālijā cilvēki karstā laikā pēkšņi varēja sāka svīst, trīcēt un nelāgi uzvesties. Ciema ļaudis zināja, ka šitādos gadījumos ir iekodis zirneklis un ātri jāsauc vīrs ar ģitāru Jo tikai dejošana pie tarantellas var glābt nelaimīgo tarantula sakosto cilvēku. Deja palīdzēja nošķirt zirnekļa indi no asinīm un cilvēki izglābās no drošas nāves. Apkārtesošie ļaudis arī iesaistijās ātrajā dejā, jo daudzus kādreiz bija sakodis tarantuls un tarantella uzbangoja veco indi asinīs, ko varēja nomierināt tikai metoties dejā.

Vēlāk gan izrādījās, ka ligā vainotie vilkzirnekļi Lycosa tarantula nemaz nav kaitīgi cilvēkam, bet 6/8 ritma deja ar tamburīniem un indeve lielus zirnekļus saukt par tarantuliem ir palikusi.

Atsauces smieklīgas: wiki1 un wiki2
šeit nopietnāk, komentārs no vīriņa, kas masu histērijas pēta profesionāli

savā slīdējienā pa interneta ārēm uzdūros atkāpei wikipēdijā:

"In the late Middle Ages, people in Germany and countries such as Latvia celebrated the feast of Vitus by dancing before his statue. This dancing became popular and the name "Saint Vitus Dance" was given to the neurological disorder Sydenham's chorea. It also led to Vitus being considered the patron saint of dancers and of entertainers in general.[1]"
izcēlums mans

Norādītajā atsaucē gan nevienā vietā Latviju nemanīju. Tad nu iejūdzu pelēcīti un devos tālākos meklējumos (jo ko gan citu negaisa laikā, kā malkot balzāmu un šķirstīt internetu, mūsdienu cilvēks varētu darīt)

Pirmā jēdzīgā informācijas drumsla bija šāda. Šis teksta fragments, gan izskatījās, ka ir izmantots kā loreum ipsum kādā programmētāju mājaslapā un no kurienes tas tiešām ir nācis, es neatradu.

"On this day, like st swithin's, if it rains it will rain for many more days. Vitus diena was held in medieval latvia to commemorate the last day of planting. Rain on this day signified a bountiful crop, as well as the first appearances of bees and flies. His patronage also includes, against animal attacks, against dog bites, against lightning, against storms, against wild beasts, dog bites, lightning, saint vitus's dance, snake bites and storms. St vitus's dance in the 17th century in germany it was believed that good health could be assured by dancing in front of a statue of the saint on his feast day. Such dancing to excess is said to have come to be confused with chorea, hence its name, st vitus's dance, for the saint is invoked against it. Midsummer dancing madness originally pagan celebrations were held at around this time, with wild dancing. The day on which the dancing was centred was christianized as the feast of st john the baptist, patron of aix-la-chapelle (aachen), and german people thronged there on his day, june 24, for the dancing. In 1374 the rhine flooded and the dancing of the peasants, whose lives were sorely afflicted beyond their normal poverty, went wild. the 'dancing madness' became known as st john's dance and the mania spread after a few months to maastricht, utrecht, liege and elsewhere. The mania died out after six months in the low countries. In germany the authorities tried to suppress it but it continued for centuries."

Papildus meklējumi norādīja, ka Vitus vai Vītus diena Latvijā tiešām ir bijusi, iekrīt 15. jūnijā un cilvēkiem, kurus mazāk interesēja visādi mocekļi, bet gan, vai būs ko lopiem un pašiem ēst dot, apzīmēja sējas laika beigas.

Māra Štrena saka "Latvijā šī diena maz ievērota, turklāt tikai Vidzemē. Vītus dienas latviskās paražas vai nu atsavinātas no tuvumā esošās Jāņa dienas, vai atkal tās ietver šajā laikā darāmos darbus un laika vērojumus.

Tā kā kopumā, plašos vēzienos ar alus kausiem zīmējot, mēs varam teikt, ka Jāņos visa Latvija vēl joprojām iesaistās sv. Vita dejā