Šodien ar cibas bērniem mērījām koku augstumu parkā. Pēc mums uz asfalta palika ar krāsainiem krītiņiem uzzīmēti trijstūri. Pāris meitenes satraucās, ka kāds noteikti atšifrēs, kas šo vandālisma aktu izdarījis, un skolā viņas strostēs. Kā iespējamais strostētājs tika piesaukts matemātikas skolotājas uzvārds. Centos mierināt meitenes, ka par šitādu grafiti matemātikas skolotājām priecīgi jāplaukšķina, nevis jāstrostē.
Tomēr vislielākais izaicinājums bija no papīra lapas salocīt kvadrātu.
Un vislielāko sajūsmu, šķiet, radīja mans mēģinājums ar krītu uzzīmēt gobas/vīksnas lapu uz savas zābaka zoles, kad bijām piesēduši pļaviņā, jo tā bija tuvākā tumšā, gludā virsma. Tāds "pieraksti bārā uz salvetes" skolas analogs.

Šķiet, trešdienā kādam uz Vanšu tilta vējš izpūta rasējumu. Tas pielīmējās pie tilta margām un ikviens ieinteresēts garāmgājējs varēja aplūkot kāda cilvēka zemes plānojumu, ar tajā iezīmētu plānotās būves atrašanās vietu, uz A2 izmēra lapas. Katru dienu, ejot garām, vēroju, kā papīra lapa zaudēja skaisto kvadrātaino formu un palēnām pārvērtās par lielu, pēc veļas mašīnas salvetes konsistences objektu. Šodien, pustumsā, kārtējo reizi ejot garām lapai, kas, kā izskatijās, bija sapļekusi vēl vairāk, sabijos. Jo lapas vietā, pelēkā klucī tilta margās bija iespiedusies beigta sudrabkaija.