Izglītība bieži vien ir lieta, par kuru visiem ir viedoklis, bet pārsvarā tas ir uz personīgo pieredzi balstīts. Es arī neesmu diplomēts pedagogs un pat pedagoģijas teoriju neesmu lasījusi. Tomēr atļaušos iekāpt šajā pašas izraktajā upē.

Pie raksta par skolotāju iekšējo kultūru bija sastopams šāds komentārs: "Es jau iepriekš esmu minējusi, ka negribētu skolā redzēt bezbērnu pedagogus, jo ir piedzīvots, ka tāds jaunais uberkrutais speciālists vienkārši neizprot bērnu. Ar grāmatām un stratēģijām vien ir par maz, reizēm ir vajadzīga vienkārši kaut kāda nedefinējama mātišķības deva. Nejaukt ar pārspīlētu čomiskumu!" (citēta daļa no komentāra)

Ir kaut kāda iekšēja nepareizības sajūta pie šī citāta. Kā jums, dārga frendliste, it īpaši bērnu "turētājiem"?

Šovakar, vārot putru, konstatēju, ka visnotaļ Ziemassvētki tuvojas, jo pie vēlmes iegrābties auzu pārslu maišelī un slaidā lokā piebērt tās uzsildītajam pienam, konstatēju, ka Santas little helpers ir čakli rāvušies un sastrādājuši auzu pārslas putraimos.
Auzu pārslu putru ar gaļu es tomēr negribēju.