Es, man, šitais te, prezentācija jātaisa, bet es jums par savām kulturālajām garnelēm pastāstīšu.

Garneles laikam ir mana klusā mīla un iepriekšējā laika periodā, kad es turēju akvāriju, tās zooveikalos nemaz nebija tik viegli pieejamas, bet privātiem dīleriem es kautrējos zvanīt. Tad nu vienu dienu kavējot laiku pirms JRT izrādes ieklīdu netālu esošajā zooveikalā un tur Bija garneles - nevis mazās sarkanās, bet vidēju izmēru, caurspīdīgās, bet tāpat man viņas Vajadzēja. Tad nu iegādājos garneles un tās ar mani kopā klausījās Jaunā Rīgas teātra izrādi. Garneles izturēja visus manus skarbos dzīvokļa apstākļus un kad pārējām zivīm bija piemetusies briesmīgā pelējuma slimība (viņas palika lēnīgākas un tad kādā rītā bija beigtas un no acīm auga pelējums) tās tika nodotas tālāk maniem kursabiedriem, kur viņas vēl pāris gadus rosījās, bet mana akvārija un garneļu kaislība bija pārgājusi uz kādiem pāris gadiem.