Šodien, autobusā sēžot, vēroju mazas, zaļas laputs ceļu pa manu somu. Soma ir pelēka ar zaļu rūtojumu. Sākumā laputs turējās tikai pie zaļajām taciņām un, ja nomaldījās prom no zaļās taciņas, tad ātri devās atpakaļ. Pievārējusi pussomu, viņai laikam apnika un tālāk viņa gāja, nešķirojot zaļš vai pelēks.

Vakar izveicu nepedagoģisku manevru piedāvājot, pie galdiņa pienākušam sīcim konču. To, ka manevrs bija nepedagoģisks, konstatēju pēc māmiņas nosodošā skatiena.

Tāpat vakar izveicu ikgadējo pienākumu un atrādījos sieviešdakterim. Norāde "tehniskā apskate 0,3km", kas bija vērsta poliklīnikas virzienā, lika nosmīkņāt.

Pēc kolēģa delikātās piezīmes par muguras lejasdaļas atšķirību krāsojumā no pārējā apģērba gabala, ezss konstatē, ka kleitiņa divos apgabalos no violetas pārvērtusies par melnu. Ķermeņa topoloģijas izpēte liecina, ka traipi varētu būt nākuši no mugursomas, kas ap dibena rajonu berzējas. Somas izpēte liecina, ka traipu avots ir permanentais marķieris, kas somā atvēries un tagad priecīgi iezīmē visu apkārt. Ezss domās atvadās no kleitiņas.
Pēc garas darba dienas ezss laboratorijā gaida autobusu, kas vedīs mājās un izpētījis, ka kleitiņa ir no tīras kokvilnas nolemj noriskēt. Permanentie marķieri parasti ir uz spirta bāzes. Ezss paņem lielo laboratorijas spirta burku un ņemas berzt melnos pleķus no kleitiņas. Šis tas tiek izberzts, bet pat cītīga traipu mērcēšana etanolā neliek tiem atvadīties no kleitiņas pilnībā. Ezss sarullē spirtā samērcēto kleitiņu, ieliek atpakaļ somā. Tad atceras, ka somas iekšpuse vēl joprojām ir ar marķiera pleķiem un, kā mēs zinām, marķieris šķīst spirtā. Ezss sulīgi nolamājas, izvelk kleitiņu, ieliek maisiņā un sāk domāt cik daudz cilvēku saodīs spirta smaku no ezss somas.