Ir dziesmas, kas uzglūn un piezogas no muguras, un tad staigā tev pakaļ, elpojot pakausī. Mani ik pa brīdim šitā apsēž. Tagad esmu uzsēdusies uz igauņiem "Ewert and two dragons" Biju uz koncertu nesen, likās jauki, bet nekas Tāds. Tagad saprotu, ka aizvien biežāk dungoju kādu meldiņu no viņiem un arī strādājas labāk, ja puikas dzied fōnā.

Līdzīgi man ir arī ar Jefferson Airplanes dziemsu White rabbit (to es pēc vienas rindiņas izķeksēju no viena seriāla, diktan jau iesēdās galvā)

Lūk, par smadzenēm runājot, cik vērīgi jūs esat?

Atceļā no laukiem lasīju Darelu "Mana ģimene un citi zvēri" oriģinālvalodā. Sasmaidījos pie šīs atkāpes.

Darelu māja atkal pilna ar ciemiņiem un rit saviesīgas sarunas par mākslu, literatūru un visu ko citu.

Jonquil and Theodore:'...and the Latvian peasants... well, I've never seen anything like it...'
'Yes, here in Corfu and...er...I believe...er...in some parts of Albania, the peasants have a very ...er...similar custom"

Tālāk seko liriska atkāpe par mēnesi, kas spīd pāri vīnstīgām.

No bērnībā lasītā neatcerējos vai latviešu tulkojumā bija šāda piruete. Un grāmatās elektroniski kā par skādi tieši šis fragments ir pazudis (teksts brutāli pusvārdā pārlec pie nākamās nodaļas).

Nez vai Darels tiešām atcerās šādu sarunu virmojumu vai arī zīmē ar brīvu roku "plaša spektra sarunas" ņemot to, kas pie rokas gadās.