Nobijos, bļin!

Sēžu virtuvē, komunicēju ar mazkaķiem, priecājos par progresu.
No durvīm atskan slēgšanas skaņas, bet zinu, ka vīriec mājās ieplānots stipri vēlāk. Nu, moš, ātrāk atnācis. Sēžu, komunicēju ar mazkaķiem, gatava saukt, lai netrokšņo, jo mazkaķis cilvēku klātbūtnē žāvājas un mazgājas, breiktrū, saproties. Bet no durvīm atskan atkārtota slēgšanas skaņa, bet neviens iekšā nenāk.
Aizgāju, pārbaudīju, uzliku ķēdi. Sirds notrīcēja, pasūdzējos cibai, piezvanīju mājās nākošajam subjektam, pabrīdināju par ķēdi, nomierinošu tēju iedzēru, pastāstīju sev, ka tās visdrīzāk bija kaimiņdurvis, ko tur slēdza vaļā. Ko vēl tādu izdarīt...

P.S. Atvērt durvis un palūrēt dūšas nepietika :)

Šodien skatījos mazkaķiem acīs un, izrādās, vienam ir asimetriska zīlīte - trijstūraina. Ja nemaldos, tad vienam no Vīķes Freibergas kaķiem arī tā bija.

Nu, to ir samērā vienkārši izskaidrot, priecīgi sazberzēja roķeles ezss atmiņu glabātuvīte. Pati zīlīte ir tukšums un, acīmredzot, varavīksnenes muskuļi vienā pusītē nestrādā tik labi, tāpēc savelkoties neveidojas vajadzīgā forma.

te smuki uzzīmētas kaķu acu iekšiņas

Bet pie reizes no atmiņu krātuvītes izpeldēja bērnības jautājums vai zīlītes formai ir nozīme. Govīm, kazām, briežiem acīm ir horizontālas zīlītes. Kaķiem, vardēm, krokodīliem - vertikālas. Primātiem, suņiem - apaļas.

Paokšķerējos pa netu un atradu man pieņemamus skaidrojumus kamdēļ tā.

Bet visforšākās laikam ir šīs acis