Šī karantīna vissliktāk ietekmēs cilvēku garīgo veselību.

Veselam cilvēkam neliela izolācija neko daudz nekaitēs, bet ne jau visi ir veseli šajā ziņā. Daudzi dzīvo uz robežas un iespēja pēc darba vai smagas dienas pasēdēt barā vai kopā ar draugiem ir ļoti būtiska. Pat normālās attiecībās daudzi sāk kašķēties, jo visu laiku ir jāpaliek kopā.

Ir skaidri redzams, ka daudzi jūk prātā. TV rādīja, kā aiztur sievieti, kas izdomājusi vienatnē parkā paskriet? Es saprotu, ka pulcēšanās baros var veicināt slimību izplatību, bet kā skriešana vienatnē kādam var kaitēt? Vēl jo vairāk, sēdēšana iekšā, bez saules un fiziskām aktivitātēm pazemina imunitāti un rada vēl lielāku bīstamību.

Visa šī panika ir pārņēmusi milzīgus apmērus, jo laikam ir daudz lipīgāka par vīrusu. UK nav obligātas piespiedu izolācijas, bet de facto cilvēki to paši ievēro, un tas arī ir būtībā viss, kas būtu vajadzīgs. Bet dažiem panikā vēl gribas, lai valdība izsludinātu obligātu karantīnu. Tagad es uzskatāmi redzu, kā cilvēki iebalsoja pie varas Hitleru, jo arī toreiz šķita, ka zeme brūk zem kājām un ir nopietns iemesls...

Un visbeidzot par skaitļiem – tie tiek plaši publicēti, it kā tiem būtu kāda jēga. Vismaz man tie neko neizsaka, jo mēs jau nezinām ne patieso inficēto skaitu, ne arī to, cik no nomirušajiem tāpat būtu nomiruši tuvākajā laikā no kādas citas slimības. Ik dienas Itālijā nomirst ap 1700 cilvēku. Vai, piemēram, vakar 350 nomirušie kaut ko būtiski palielināja? Jo, iespējams, tagad mazāk mirst no sirds un asinsvadu slimībām utt. Arī runas, ka medicīnas sistēma tiks tik ļoti pārslogota, ka mirstība pieaugs 10 reizes, izskatās tikai pēc panikas radītas pīles. Šķiet, ka ja nekas nebūtu darīts, šī varbūt būtu bijusi tikai īpaši aktīva gripas sezona, bet nekas īpašs. Bet tagad būs dziļa recesija, bankrotējuši uzņēmumi, un lielāks bezdarbs, un izpostītas karjeras iespējas daudziem jauniešiem.