CFR jau nozīmē to, ka tie ir tikai testētie. Vairums inficēto cilvēku netestējas, jo kāda jēga, ja nav simptomu vai pārslimo ar viegliem simptomiem?

Cik viņu ir, mēs īsti nezinām, bet tajā vietās, kur testēja visus, mirstība bija ap 1%. Bet, hei, es jau šo teicu 6. martā. Nekas nav mainījies un iet pa otru riņķi ir bezjēdzīgi. Neļaujies panikai un pieņem, ka esi jau inficējusies un varbūt jau izslimojusi, tikai tu to vēl nezini.

Protams, slogu tas sistēmai uzliek. Bet šobrīd nav datu, ka mirstība būtu palielinājusies tikai tāpēc, ka sistēma netiek galā. Es pieļauju, ka tas ir tāpēc, ka triāžā bezcerīgos vairs neārstē, jo viņi tāpat nomirs pēc lieliem pūliņiem un resursu ieguldīšanas. Dažiem tas izklausās skarbi – ka tā bez emocijām var rīkoties tikai psihopāti, un cilvēciskais faktors pieprasa censties glābt pat bezcerīgos. Tāpēc pat valdības īpaši cenšas to neizskaidrot. Bet tieši tā ir Atula Gawandes grāmatas doma, ka ir bezjēdzīgi ieguldīt tik lielus līdzekļus, lai nenozīmīgi paildzinātu dzīvi par dažiem mēnešiem, varbūt tikai nedēļām vai pat dienām, cilvēkiem, kuru dienas tāpat ir skaitītas. Jo tas nav viņu interesēs – šīs pēdējas dienas nav to, ko var saukt par kvalitatīvu dzīvi, varbūt pat ne vispār par dzīvi.