Sviesta Ciba |

extranjero (

extranjero) rakstīja,
@ 2020-03-10 07:24:00

Šoreiz es nepiekrītu krii. Valdībai šādos laikos ir jāinformē iedzīvotāji, lai mazinātu paniku. Pēc cibā rakstītā izskatās, ka arī Latviju ir skārusi pārmērīgas regulācijas slimība, kad kādu potenciāli inficēto nevar notestēt, jo birokrāti ir sastādījuši pārbaužu sarakstu un viņš neatbilst nevienam tur norādītajam punktam. Lai gan no apstākļiem ir skaidrs, ka varētu būt inficējies, un pat ja nav, tad būtu ļoti noderīgi zināt, ka nav, lai mazinātu paniku.

Latvija ļoti slimo ar šo birokrātismu un pārmērīgu regulāciju. Piemēram, darbā aptiekā es saskāros ar faktu, ka zāles no e-receptēm drīkst izsniegt tikai pēc pases vai ID kartes, bet ne pēc vadītāja apliecības. Izskaidrojiet man, kurš gudrais birokrāts to izdomāja un kā tas vispār dod kaut kādu labumu?

(Ierakstīt jaunu komentāru)

fedrs
2020-03-10 07:57 (saite)

Jau izsenis saistībā ar interneta serveriem eksistē tāds jēdziens kā denial-of-service attack, kas uzpaužas kā milzīga skaita pieprasījumu ģenerēšana, tādejādi radot resursa pārslodzi un traucējot tā normālu darbību. Man negribētos domāt, ka ļaunprātīgā uzbrukumā būtu iesaistīts katrs idiots, kurš, tā vietā, lai sekotu ieteikumam apsvērt nepieciešamību šķērsot vslsts robežu, vispirms dodas uz Itāliju, pēc tam vēl aizbrauc uz Poliju ietusēt ar ķīniešiem, un tad terorizē ārstniecības iestādes, iesaistot masu medijus un sociālos tīklus, jo dakteri, redz, neesot palekušies, kad viņš teicis hop! Visa tā čekliste ir nepieciešama sistēmas aizsardzībai, lai vismaz jaut kas atliktu tiem, kam no tiesas nepieciešama palīdzība.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	extranjero 2020-03-10 08:22 (saite)
	Stāsts ir par šo: http://klab.lv/users/_re_/ (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	fedrs 2020-03-10 09:41 (saite)
	Nejautāšu, kāpēc šajā šajā laikā kādam būtu bijis jādodas uz ārzemēm, bet citādi - lūk, nepamatotu pieprasījumu radītas sekas. Atbildot uz tavu sākotnējoi jautājumu par autovadītāja apliecībām: https://likumi.lv/ta/id/243484-personu-apliecinosu-dokumentu-likums (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2020-03-10 10:16 (saite)

Tas neatbild uz uzdoto jautājumu, kā nodrošināt to, lai pareizais pacients saņemtu pareizās zāles?

Ja pie farmaceita atnāk viņam jau zināms cilvēks, tad identitāte jau ir ļoti labi zināma, pat labāk nekā ar jebkādu dokumentu uzrādīšanu, un turpmākie pierādījumi ir lieki. Tikai bezjēdzīgs birokrāts var pateikt, ka “likums prasa bla-bla-bla”. Savukārt, ja pacientam nav ID kartes vai pases, tad identitāti ļoti daudzos gadījumos var pietiekami droši noskaidrot arī citādā veidā.

Manā praksē bija, ka atnāk māte pēc antibiotikām savam savam mazajam dēlam un viņai šobrīd ID karte ir nozaudēta, bet viņa ir gatava uzrādīt vadītāja apliecību. Man bija ļoti liels kārdinājums piezvanīt uz ministriju, un tad iedot klausuli šai sievietei, lai attiecīgie ministrijas darboņi viņai paskaidrotu, ka viņas vēlme saņemt zāles savam slimajam bērnam ir ļoti nosodāma un sabiedrību apdraudoša.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	svesinieks 2020-03-10 09:44 (saite)
	Tas par to autovadītāja apliecību ir kkāds murgs. valsts izsniegta, 30 EUR vērta rozā kartīte, kuru ceļa policistam vai CSDD, pa lielam, nevajag, jo viņiem ir datu bāze, bet nekur citur, pat pērkot aliņu, viņu nevar izmantot, jo tas tač nav "PeRSonU aPliECinOŠs dOkUmentS". (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

extranjero
2020-03-10 10:23 (saite)

Jautājums ir par to, kāpēc vispār likumā ir teikts, ka zāles izniedz, uzrādot personas apliecību, nevis pēc principa – droši pārliecinoties par pacienta identitāti. Kas attiecīgi piešķirt farmaceitam lielākas tiesības rīkoties atbilstoši labajai praksei un attiecīgi palielina drošību (piemēram, opioīdus izsniedzam daudz piesardzīgāk un ar lielāku identitātes pārbaudi, nekā asinsspiediena zāles).

Es varu salīdzināt praksi UK un Latvijā, un šī bija viena lieta, kurai es Latvijā nesaskatīju jēgu. Es pat nesen saņēmu atgādinājumu no UK apdrošinātāja, ka farmaceita praksē ir jāizvairās no zāļu izniegšanas vienpersoniski, tas ir, vienmēr jānodrošina, lai izsniegtās recepšu zēles pārbauda vēl kāds cits aptiekas darbinieks. Dīvaini, ka Latvijā tas tika pilnībā ignorēts, tādējādi radot lielus drošības risks, ka pacientam var tikt iedotas nepareizās zāles.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

svesinieks
2020-03-10 12:26 (saite)

Exactly. Tas jau ir tāds pieejas jautājums. Nevis uzskaitīt derīgos dokumentus, bet principu, ka jāpārliecinās par identitāti. Bija labs piemērs par eksāmenu kārtošanu, Nevis aprakstīt visus iespējamos krāpšanās un špikošanas veidus un laiku, ko cilvēks drīkst pavadīt tualetē, bet vienu principu, ka "Eksāmena norisei ir jābūt godīgai."

No otras puses, nevar noliegt, ka procesu apraksti nereti ir muļķudrošāki.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

extranjero
2020-03-10 13:02 (saite)

Muļķdroši ir vairāk orientēti uz minimālās algas strādniekiem, kuriem nav pietiekamas apmācības, ne arī interese pieņemt sarežģītus lēmumus, kas ietver atbildību.

Farmaceiti ir profesionāļi, kas saņēmuši dziļu izglītību un plašu praktisku apmācību, un viņi ir arī gatavi uzņemties lielāku atbildīgu, kad tas ir nepieciešams. Viņiem šādi ierobežojoši noteikumi ir kā apvainojums viņu profesionalitātei.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	svesinieks 2020-03-10 21:14 (saite)
	Nu ja tāpēc jau muļķu-drošs :D Bet šeit drīzāk biju domājis tāda tipa procesu aprakstus, kas nav orientēti uz kompetenci, bet uz neuzmanību. Piemēram, Tevis minētais par divu cilvēku klātbūtni medikamentu izsniegšanā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	extranjero 2020-03-11 09:07 (saite)
	Aha, tos sauc par SOPs – standard operating procedures. Neesmu tam atradis īsti labu tulkojumu latviski. Dažviet sauc par priekšrakstiem, citur par noteikumiem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: