Svešinieka piezīmes

Jaunākais

24.3.17 12:33 - #minitsepiens

Es tik ļoti nesaprotu, kāpēc Elbakjana un (Kosmos)Kuģa kungiem ir jālasa lekcijas skolās. Sauciet mani par gnīdu un rūgumpodu, bet domāju, ka būtu labāk, ja savu sportisko pseidogarīgumu un visai nekautrīgo brendingu pietaupītu ļaudīm, kas to izvēlas.

No otras puses varbūt es vnk esmu nīgrs, jo mazliet orientācijas garīguma, can-do attitude un sporta jau nav nekas tik ļauns un patiesi var kādam bērnam izrādīties noderīgi. Drīzāk tas kopējais priekšstats ir tik izteikti antiintelektuāls un patups, ka ļoti nepatīk, pat tad ja tas var būt lietderīgi.

23.3.17 15:52 - Zemcilvēks

"...I look at the life like an airplane trip. It's great if there is a decent movie on or something, but what you mostly want is for nothing horrible to happen..."

21.3.17 15:08 - Trīs locekļi #AizliektaisPaņēmiens

Noskatījos "Aizliegto paņēmienu" par aplokšņu algām un vēlos dalīties ar dažām atziņām.

Uzņēmuma "Verge" vadītājs Edgars ir visdrīzāk ir pimpis. I mean vicināties ar nederīgu policista palīga apliecību, lai parādītu saviem pelēkās ekonomikas darbiniekiem īsto vietu ir visai zemiski. Man šķiet, ka ir īpaša cilvēku kategorija, kam ir tendence uz dažādu varu apliecinošu dokumentu vicināšanu un esmu drošs, ka viņiem paredzēts kāds īpaši asprātīgi iekārtots elles loks. Arī runas maniere, jauns džips un veids, kādā vīrs "kārto lietas", norāda uz to, ka, pa dzīvi kopumā, visticamāk nav diez ko krietns.

Bet Edgars nav vienīgais pimpis šajā raidījumā.

Imants arī ir pimpis. Bez bravūras un policista apliecības, bet tāpat pimpis un uzmetējs. Viņu paņēma darbā (kurā, pa lielam, nekas nav jādara, bet tas, protams, nav būtiski) iepriekš paskaidrojot spēles noteikumus. Viņam neviens neteica, ka "Viss būs pēc likuma, draudziņ, paraksties vien ar asinīm uz šī dokumenta" un pēc tam "Zini, ej dirst, Imant - mēs tev maksāsim nelikumīgi un pēc kreisas likmes". Imants, būdams pie skaidras apziņas, arī parakstījās uz kopīgu valsts apkrāpšanu un tad kādā brīdī sirdsapziņas un/vai lepnuma vadīts izvēlējās uzmest Edgaru. Abi vīri sarunā, kas nozags valstij mazliet naudas - pēc kāda laika, Imants saka "Man pietiek! Ej dirsā ar savu skaidro naudu! Es iešu pa saules ceļu" un ziņo LTV un VIDam. Imants pats pieņēma lēmumu sūkāt pelēkās ekonomikas locekli un tagad sūkstās par sūro locekļa garšu un sāpošajiem vaigiem. Imants tagad ir "Drosmīgais ziņotājs" bet Edgars "nekrietnais uzņēmējs ar džipu". Man tas nešķiet godīgi.

Trešais, mazāk acīmredzamais, bet nenoliedzami klātesošais pimpis, uz ko vēlētos norādīt, ir raidījuma kopējais diskurss "Varonīgais Imants" un "Sūdabrālis Edgars". Pie aplokšņu algām ir vainīgi gan darbinieki, gan uzņēmējs un abi no tā gūst labumu. Nereti tieši darba ņēmējs ir tas, kas bēgot no kredītsaistībām, NVA, alimentiem vai citām finanšu represijām grib saņemt aplokšņu algu. Situācija ir reāli sarežģītāka par "Vairāk policistu, ziņotāju un lielāku minimālo algu un tad gan viss būs labi", un raidījums neļauj to ieraudzīt.

TLDR No visiem pimpjiem parādīt tikai vienu - man nešķiet, ka tā ir laba žurnālistika.

19.3.17 20:25 - netīrs

16.3.17 17:31

Agrā rudens pēcpusdienā lietus mērcēja Bauskas ielas saplaisājušo asfaltu. Valdemārs vieglu soli iznāca no biroja, atvēra lietussargu, aizsmēķēja un gaidīja piebraucam auto. Viņš juta atvieglojumu – tikko bija noslēgusies trešā ceturkšņa valdes sēde un lai arī darba nedēļa vēl nebija beigusies, vismaz liela daļa steidzamo darbu bija apdarīti un daudzi jautājumi, kas pēdējos mēnešus bija nospieduši uzņēmēja garu, atrisināti. Dzestrajā, bet joprojām patīkamajā Septembra gaisā pēc saspringtās darba dienas cigarete smēķējās īpaši liegi. Klāt bija auto, Valdemārs, sakļāva lietussargu, nometa cigareti uz slapjā asfalta un izmīdija ar kurpes purngalu, atvēra durvis un atslīga aizmugurējā, baltās ādas sēdeklī. 7. sērijas BMW patīkami smaržoja pēc ādas un kafijas un lietu tikpat kā vairs nevarēja dzirdēt. Nomurminājis vadītājam “Caur Jelgavas biroju uz mājām”, Valdemārs atvēra klēpjdatoru un steidzīgi pazuda e-pastu, izklājlapu un darījumu pasaulē.

Auto apstājās un Valdemārs jau grasījās kāpt ārā no auto, lai ieskrietu birojā, parakstītu dažus papīrus un dotos mājās, bet atskārta, ka auto ir apstājies nevis pie Jelgavas ielas biroja, bet pie pļavas nomalē esošas saimniecības ēkas. Gara auguma, labi ģērbts vīrs ar neskaidriem sejas vaibstiem no ārpuses atvēra auto durvis un aicināja Valdemāru doties līdz. “Tas, izskatās, neaizņems daudz laika” mierināja garā auguma svešinieks. Uzņēmējs bija nedaudz nobijies, bet saglabāja mieru – nebija pirmā reize, kad viņam nācās sastapties ar iebiedēšanu, izspiešanu, reketu vai citām līdzīgām darbībām, īpaši 90tajos gados. Viņš bija to pieredzējis pārāk daudz reižu, lai tagad pārlieku baidītos. Viņš jau prātā pārcilāja dažādus scenārijus, kā no viņa prasīs naudu vai izpirkuma maksu viņa tuviniekiem, kā viņš piezvanīs saviem draugiem, kas par visu parūpēsies un ka jau nākamnedēļ viņam ir jābūt Ukrainā un ka būtu labi, ja līdz tam situācija atrisinātos.

Džentelmenis viņu pavadīja līdz saimniecības ēkai ieveda Valdemāru iekšā, bet pats devās atpakaļ ārā un aizslēdza durvis. Saimniecības ēka – noliktava bez starpsienām – brīnumainā kārtā bija silta un neoda pēc pelējuma vai slapja betona, kā to varēja sagaidīt. Valdemārs gaidīja savus nelabvēļus, taču skatam pavērās telpas vidū novietota virtuves iekārta, kamīns un guļamistaba. Pilns komplekts - ar plīti, flīzētu grīdu, izlietni, ledusskapi, lielu galdu, tvaika nosūcēju, Valdemāram uz brīdi šķita, ka viņš sapņo – virtuve pamestajā noliktavā bija svešķermenis svešķermenis un atgādināja konceptuālās mākslas instalāciju – dzīvokli, bez ārsienām, kas novietos lielas saimniecības telpas vidū. Viņš piegāja pie galda un atrada vēstuli.

Sveiks, Voldiņ! Žēl, ka esam spiesti tikties šādā, neplānotā veidā, bet nebiju drošs, ka piekristu tikties citā kontekstā – Esi bez baiļu, Tev nekas slikts nenotiks, iespējams, vien gūsi jaunus ieskatus un mazliet empātijas. Nesen piedzīvoju nelielu bet rūgtu vilšanos. Vēlējos šajās sajūtās dalīties ar kādu, kas ir līdzatbildīgs pie neveiklās situācijas, kurā nonācu. Ledusskapī un skapīšos atradīsi visu, kas nepieciešams, lai pagatavotu risoto ar mīdijām baltvīna mērcē. Pēc 25 minūtēm kopš plīts ieslēgšanas, gaidi ciemiņus.


Valdemārs aizsmēķēja un domāja par to, kuram zvanīs pirmajam, kad tiks pie strādājoša telefona. Varbūt tas ir īpatnējs veids, kā izteikt sadarbības piedāvājumu, viņš turpināja domāt. Viņš bija dzirdējis, ka Ukraiņu biznesmeņi esot ļoti īpatnēji un labprāt pārbauda savus potenciālos partnerus dažādās nestandarta situācijās. Viņš juta, ka nomierinās pavisam, jo acīmredzami situācija nebija draudīga, drīzāk liecināja par humoru un labiem nodomiem, nekā izspiešanas mēģinājumu. Apsējis priekšautu un ieskatījies blakus atšķirtajā pavārgrāmatā, viņš ķērās pie darba. Ieslēdzis plīti viņš pamanīja, ka priekšauta kabatiņā kaut kas sāk tikšķēt – mazs kabatas pulkstenim līdzīgs taimerītis bija uzsācis laika atskaiti. Valdemāra veiklo roku komandēti, cepās dārzeņi, vārījās rīsi un jūras veltes sautējās baltvīnā. Laiks paskrēja nemanot, ēdiens smaržoja lieliski un Valdemārs pats bija pārsteigts, cik veikli viņam viss izdevies. Taimerītis beidza tikšķēt un atvērās saimniecības ēkas durvis. Pa tām ienāca sieviete. Labi ģērbta tumšmate.

Melnā kleita ideāli apņēma viņas augumu izceļot visu, kas nepieciešams, vienlaikus liecinot par labas gaumes izpratni. Drošā pārliecinātā solī, viņa, neko nesakot, pienāca pie nelielā galdiņa un nostājās tam blakus. Sieviete izstaroja ap sevi noslēpumainu skaistumu un seksuālo spriedzi, kuru nespēja apslāpēt pat visai aseksuālās saimniecības ēkas betona sienas. Viņš atbīdīja krēslu, sieviete apsēdās. Viņš ielēja viņai glāzi atdzesēta baltvīna - viņa pasmaidīja. Visbeidzot, viņš uz galda uzlika šķīvjus ar tikko pagatavoto maltīti - viņa pateicībā smaidot, zinoši pamāja ar galvu. Ēdiens smaržoja brīnišķīgi, kamīnkrāsniņa omulīgi sprakšķēja. Valdemārs bija apburts, gandrīz piemirsis, ka atrodas saimniecības ēkā, nekurienes vidū – viss par ko viņš domāja ir noslēpumainā viešņa, kas sēdēja viņam pretī un raudzījās viņā mirdzošām acīm.

Viņa, skatoties Valdemāram acīs, paņēma mazu kumosiņu ēdiena ar dakšiņu un ielika mutē. Smaids un noslēpumainais acu mirdzums pagaisa acumirklī un pārvērtās skatienā, kas liecināja par kaut ko starp vilšanos un nicinājumu. “Rīsi ir cieti!” viņa noteica, iesvieda lina salveti šķīvi, pati atbīdija krēsu, piecēlās un devās prom, uz grīdas nometot Valdemāra mašīnas atslēgas.

15.3.17 13:04 - Ziedonis, Visums un krievi

Nepagāja ne 10 gadu, kad apmeklēju Ziedoni un visumu. Kopumā jau kruta, lai gan neteiktu, ka baigi ir ar ko salīdzināt (neteiktu, ka esmu kaislīgs teātra apmeklētājs, mīksti izsakoties). Bija daudz jauku ainu, brīnišķīgi aktieri, laba enerģija, latviešiem neraksturīgi jauks humors (tostarp pašiem par sevi un VVF), atsevišķas ainas ar pretenzijām uz kosmisku dziļumu un izpratni par cilvēku vietu starp laika un dzīves ritējuma nepielūdzamajiem zobratiem, kas ļauj pieciest, pat nepamanīt mazāk veiksmīgās. Vienvārdsakot kopumā brīnišķīga pieredze.

Bet es nesapratu beigas. Vismaz es ceru, ka es nesapratu beigas. Beigās Ziedonis saka, ka viņš iet garām vecrīgas tantiņai/ubadzītei/dejotājai ar maģīti, kas nejēdzīgi, un "Kas viņai tāds Ziedonis". Visi aktieri noskatās tantiņas dejā, skanot "Dziesmiņai par prieku" (Nekad neesmu sajutis, kā latviešu valodā dziesma var skanēt tik slāviski, ja neskaita "Davajā māriņā") un viņai pievienojas. Mani ļoti mulsināja pēdējais Ziedoņa teksts "Viņa krieviete laikam. Ko viņai tāds Ziedonis". Tas kā es to uztvēru ir, ka Ziedonim un citiem latvju kultūras centieniem nav jēgas, jo tie pazūd uz Padomju kultūras un mūsdienu krievu sekluma fona. Ka tantiņa ("Krieviete laikam") iemieso krievus, kuriem ir uzmīzt uz Ziedoni, viņa dvēseles ļerpatiņu, kas vēl virmo gaisā un latviešu centieniem radīt kādu augstāku kultūru.

Ar vienvārdsakot man likās, ka beigās tiek nevajadzīgi skarts Krievu jautājums un bez piebildes "Krieviete, laikam" mierīgi varēja iztikt. Bez šīs piebildes skatītājs paliktu ar tādu sava veida "Open Ending" un pašreizējais kultūras seklums, postmodernums un nejēdzība netiktu, manuprāt lieki, atributēta kādai etnicitātei. Beigu mesidžs būtu nevis "Krieviem nepiš kultūras centieni", bet gan "Nevienam nepiš augsti kultūras centieni", kas, manuprāt, būtu arī daudz precīzāk. Īpaši neadekvāti, pat liekulīgi, tas šķiet, ņemot vērā, ka, gribam to vai nē, Ziedonis ir I.Ījaba vārdiem izsakoties Padomju siltumnīcā audzis Zieds un noteikti būtu citādāks nedzīvojot Padomju kultūrtelpā un ko tur liegties, nesaņemot valsts atbalstu saviem radošajiem centieniem.

Var jau būt, ka es kaut kā ne tā uztvēru un gluži kā mūsdienu pašpasludinātie Social Justice Warrior saskatu lietas, kuru nav, pat visnevainīgākajos kultūras produktos.

14.3.17 15:41 - #Thrilla


Gulami apsūdzības kukuļdošanā noliedz. Vienu reizi saticis Bērziņu ar Bogdanovu pusdienojam “vienā no mūsu restorāniem”. Epizodi automašīnā neatceras, jo Bogdanova lūgusi ik pa laikam kur aizvest un viņš nezinot kā sauc viņas draudzenes. Viņš Bogdanovai uzticējies, jo ar viņu “kā labu juristi” iepazīstinājis Ivans Haritonovs.




Tu zini, ka lietas izskatās kristāltīras, ja Haritonovs iesaka Tev "labu juristi".

http://www.rebaltica.lv/2016/05/uzbekistanas-prezidenta-radinieka-kriminalie-piedzivojumi-latvija/

13.3.17 14:45 - test

Ieraksti mani:

12.3.17 00:54 - Kameģi

Noskatījos Ralfa EIlanda cepienu. Kopumā bija jauki. Atzīšos - Ralfs Eilands man šķiet reti pretīgs tips, vismaz savās publiskajās izpausmēs. Aptuveni kā Renārs Zeltiņš - Latvijas nabadzīgās popkultūras tiražēts sūds, kura neīstais smaids no afišu stabiem un visiem iespējamajiem ekrāniem lieks savilkt rokas dūrē un censties paslēpt galvu mēteļa apkaklē un vēlēties ietriekt viņam karoti kaklā. Bet viņam nebija ne vainas - viņš bija visai smieklīgs (īpaši ņemot vērā pasākuma kopējo kontekstu un kvalitātes zandartus) un biju super pārsteigts par viņa spēju pasmieties par sevi un citiem. Es teiktu, ka nebija ne par matu sliktāks par Edavārdu cepienu (for better or worse). Sieviešu nosacītās konkurentes varētu izplēst vienu otru lapu no Kameģi Latvija iesācēju komēdijas grāmatas. 1.Sagatavot vismaz mazliet īsu joku vai vismaz stāstā ieliekamus konkrētus pančus - to izdarīt plūstošā stāstījumā ir daudz grūtāk un brīžiem var prasīt vairāk skila, kā iesācēju stāvkomēdijā ir pieejams. 2.Ielikt pa kādam asākam jokam un vārdam. Nevajag kļūt bezgaumīgiem, bet var redzēt, ka tas brīžiem ļauj komiķiem izklausīties dabiski, īpaši stāstot "tas ir tik patiesi" tipa jokus. 4.Stāstīt vairāk jokus, kas nav "tas ir tik patiesi" tipa joki. 3.Nekautrēties būt mazliet tizlam - paskatieties uz Denisu (to kas krievs). Viņš vsp pusi no saviem jokiem pastāsta ar savu mazliet tizlo ķermeņa valodu un nenopietno attieksmi pret pasākumu, kas dod kiku labiem jokiem, bet neļauj sliktiem atstāt kapa klusumu.

Izlasīju "Fooled by Randomness" - grāmatu, kurā ļoti elegentā angļu valodā 200 lpp izstāstīts, ka cilvēkam ir tendence nejaušus notikumus uztvert par jaušiem vai tendenci ilustrējošiem un ka cilvēkiem kopumā ir grūti domāt varbūtību kategorijās. Grāmata ir uzrakstīta tik dievišķā valodā, ka galīgi nav žēl, ka izlasīju, bet ja būtu pircis nevis izdrukājis mājās (ghetto izdevniecība yo) varbūt būtu mazliet žēl - kā nekā kāda tur viena no ietekmīgākajām 21.gs. grāmatām.

9.3.17 17:57 - Īss un nikns ieraksts

Noskatījos Raidījumu Adreses par jauno LNMM ēku un Letgaļu korporācijas ēku uz Jeruzalemes un Dzirnavu ielas stūra. Raidījums, kā allaž, bija sasodīti glīti safilmēts un samontēts, kas arī droši vien ir galvenais iemesls, kāpēc mēdzu to skatīties. Bet goddamit - kāpēc tā jānoliek korporācijas ēka. Aptuveni 1/3 daļu no 20 minūšu ilgā raidījuma tiek veltīta tam, cik tizla un bezgaumīga un arhitektoniski neveiksmīga (tieši šādiem vai ļoti līdzīgiem vārdiem) ir atjaunotā korporācijas ēka un cik skaisti un prasmīgi atjaunots muzejs. Ne vien šķiet negodīgi salīdzināt lielus valsts pasūtījumus ar privātiem centieniem un funkcionālajām nepieciešamībām, bet arī sabiedriskajai televīzijai, manuprāt, vajadzētu prasties būt daudz maz pieklājīgai. Sūkājiet pimpi, Ķibilda un Strengas kungi.

22.2.17 13:06 - Šķiršanās

Aptuveni pirms 3 gadiem es piedzīvoju šķiršanos (ne juridiskā ziņā). Tas viss jau ir ūdens zem tilta, bet reizumis kaut kas trāpa. Bez nostaļģijas vai rūgtuma, bet ar zināmu emocionālu reakciju. Sekundi ilgs feels trips, kā mazs led indikatoriņš iedegas uz paneļa un tūlīt pat nodziest. Pēdējo reiz man trāpīja dropbox, kur pie viena no shared folderīšiem ir pazudis viņas vārds. Lampiņa nomirgo, uzraugs gurdi nopūšas un reģistrē žurnālā, mirkli padomā, apgriež zīmuli otrādāk un nodzēš - nav ko uztraukt priekšniecību un piesmērēt žurnālu, viņš nodomā un aizsmēķē.

19.2.17 12:41 - #EasternEurope

Lasīt Newyorker un ēst roltonu.

17.2.17 11:42 - Mazliet kredīta

Man vienmēr ir nepaticis Busulis. Vienmēr ir licies tāds oportūnists un pizģuks, bez īpaši dievišķa talanta - tāds kā slikts latviešu Bryan Adams ar noslieci uz krievu estrādi (protams, cik nu es kā mūzikā visai neizglītots patērātājs varu kko spriest par talantu un oportūnismu). Turklāt estrāde (ar akadēmisku piesitienu vai bez tā) man nekad nav patikusi gandrīz nemaz.

Bet dzirdēju "Nākamā pietura - depo" un jāatzīst, ka likās ļoti labi. Gan liriski, gan muzikāli likās reti nebanāls un jauks skaņdarbs.

15.2.17 22:35 - Draudziņš

14.2.17 22:59 - Lokomotīve jūras krastā

Šodien bija brīnišķīga diena. Darbā krietni pastrādāju cita darba lietas, biju tā dēvētajā zonā - un 2 -3 stundu laikā paveicu aptuveni tik cik parasti pa visu dienu, ja paralēli gurķojos. Kopīgi nobastojām darbu un devāmies uz Bolderāju, kur bija dikti glīti un varēja sajust, ka pavasaris jau savu miklo purniņu bija pabāzis ārā no aliņas. Bet ne jau to es vēlējos bilst.

Vēlējos bilst, ka beidzot biju Bolderājas kebabā. Salasījies un saklausījies visas kebabu daudzinošās atsauksmes, beidzot varēju pats savām acīm skatīt šo leģendu. Kebabs maksā 3e. Visas labās lietiņas tiek liktas iekšā svaigi ceptā, maizes puskukulītī un pats kebabs ir ļoti, ļoti labs - gaļa ir labi cepta un ar adekvātu sāls/garšvielu daudzumu, tomāts svaigs, kāposti kraukšķ un mertsite ir trekna un viss kopā smaržo un garšo on point. 

Lai arī kebabs ir ļoti gards, tieši konteksts padara to par brīnišķīgu pieredzi. Īsā auguma vīrs ar gruzīniskiem sejas vaibstiem mazās kebabnīcas vai drīzāk kebabkioska vidū, žonglē ar maizīti, gaļu, sastāvdaļām, naudu, rokasspiedieniem un smaidiem. Lai cik noguris vai rūpesta pilns nebūtu kebabnīcas apmeklētājs, brīdī, kad vīrs iespiež viņam smaržīgo, tikko cepto maizīti rokā, uzsmaida un novēl jauku dienu, viņa sejā pazib smaids un no acīm pagurst nogurums. Kā spoža gaismiņa tumsas un rūpesta ieskautajā Bolderājas centrā, un katram, kas pie viņa ienāk, viņš mazu gaismiņu iespiež saujā - jaunam, vecam, krievam, latvietim, čigānam, bagātam vai nabagam - ikkatram. Tāpēc tas arī ir labākais kebabs Rīgā.

14.2.17 14:50

Izvelc pimpi par Madi.

11.2.17 00:08 - #TakšTeicu #Neo

Es taču teicu, ka ir dīvaini, ka Kaimiņš ir nolēmis uzbraukt Lembergam.

10.2.17 15:31 - Worlds the same - there is just less in it.

Man ir žēl, ka dueta "Sandra" Sandra nomira.</br>
Man parasti nerūp.</br>
Šoreiz mazliet rūp.</br>

9.2.17 13:54 - Kaimiņu būšana

No vienas puses droši vien ir vērtīgi, ja Kaimiņu apraks vēl pirms priekšvēlēšanu sacīkstes. No otras, man šķiet, ka būtu vērtīgi, ja viņš piedalītos. Es pilnīgi godīgi uzskatu, ka labs populists (gudrāks un harizmātiskāks par Kaimiņu un ne no estabilšmenta un tāds, kas spētu iekrist acīs kādam krievam) nāktu lv politikai par labu. Kas zin varbūt pat varētu paskatīties arī Rīgas Domes troņas virzienā. Man tikai šķiet, ka Kaimiņš ir labākais populists kādu mēs varam dabūt tuvākajā laikā, kas būsim godīgi, nav pārāk spoži. Un nevajag domāt, ka populisms ir tikai slikts - populisms demokrātijai ir ļoti nepieciešams kā zupai sāls, un dažbrīd ir svarīgāks par pašu politikas saturu, bet ne jau tādā trulā #viņizogesviņusfilmēšu manierē un uzpūtīgi liekulīgā Kaimiņa izpildījumā. Manuprāt, bez mazliet laba populisma, cilvēkiem beidz pist politikai, bet politikai cilvēki.

9.2.17 11:40 - zāles

Ja es būtu ārsts tad es sev izrakstītu Bonobo migrācijas albumu, fiziskas aktivitātes un starcraftu un izvairīties no kontakta ar citiem cilvēkiem. Tā vietā ir tikai mazliet migrācijas.
Powered by Sviesta Ciba