Svešinieka piezīmes

Jaunākais

25.5.17 15:52 - #Izaicinājumi #Pateicības

Izaicinājumi - Kā lai saglabā taisnu seju, kad visādi citādi patīkams un, manuprāt, vieds cilvēks iesaka panelim par mediju atbildību Sandru Veinbergu. Maybe its just me - bet man viņa, līdzīgi kā Juris Kaža, šķiet traka un kašķīga sieviete, kam par spīti sasniegumiem žurnālistikā, nevajadzētu ņemt dalību daudz maz cienījamā panelī. Bet ko tad es, es jau esmu tikai tējkanniņa, lūk mans snīpītis un osiņas.

Pateicības - Gaile ar Mākenu vakardien M-parkā noblieza. Īsts ritms un dzeja. Performance satura un formas ziņā ļoti atgādināja Skuteļa un Tvērumu Audumu - tikai tāds sievišķīgi trauslāks un jutekliskāks, galu galā tā ir Inga Gaile, nevis skarbs vīrs no rajona, lai gan liriskā satura ziņā viens no otra neatpaliek. Nekad nebūtu domājis, ka muzikālām dzejas lasījumam var būt tāda enerģija, bez tradicionāli tā dēvētās plūsmas un skaidra ritma. Klavieres un lasījums ir gana, lai tās vairs nebūtu tikai klavieres vai tikai lasījums, kā ūdens un galoda, kas slīd pa apziņas šķautnēm.

24.5.17 13:04 - #BirojaAizgalds

Āāaāāāāāāāā....

Kāpēc jāpiedāvā dievišķas nodarbinātības iespējas tad, kad toč man nav iespēju tās pieņemt. Nu iespējas ir, bet atstājot aiz sevis krāsmatas, degošus tiltus un neprofesionāli bērnišķīgu iespaidu.
Jau otro gadu pēc kārtas.
Sasodīts.

23.5.17 19:21 - Korporatīvais ķermenis

Skrūves, kniedes, caurules, šļaukas un bruņplātnes apvija cilvēkam attāli līdzīgo ķermeni. Tas bija klāts buktēm, skrāpējumiem, kas liecināja par nesaudzīgu, pat kaislīgu, ķermeņa lietojumu. Ķermeņa kājas un rokas bija viscaur klātas ar bruņām, atsedzot vien spīdīgas, eļļainas metāliskas locītavas. Vienā rokā ķermenim bija paredzēta vieta instrumentam vai ierocim, bet pie otras varēja piestiprināt vairogu. Vietām uz bruņu plātnēm bija ar apbrīnojamu rūpību zīmēti attēli un uzraksti, kas apliecināja dalību un sasniegumus dažādās kaujās un operācijās, vai vienkārši apliecināja ķermeņa īpašnieka pārliecību un asprātību. Zīmējumi nereti atgādināja cietumnieku veidotos amatnieku darbus - lai arī prasmīgi veidoti un prasījuši krietnu devu pūliņu, tajos viegli varēja saskatīt rūpību, aiz kuras slēpjas nolemtības un izmisuma smago nasta. Laika daudzums, kas tajos ieguldīts liecināja par to, ka šim laikam nav bijis labāka pielietojuma.
Viņš pazina šo ķermeni. Viņš pazina gan precīzās vieglās pirkstu locītavas, kas teju precīzi spēja atveidot bioloģiskā ķermeņa kustības, gan tā aukstumu un smago un monumentālo gaitu, kas bija pilnīgi pretēja skeleta un siltās miesas veiklumam. Viņš jutās savādi, kad skatījās uz pasauli bez saskrāpētā aizsargstikla un zem tā mirgojošajiem ekrāniem, kas vēstīja par kaujas operāciju un ķermeņa pašreizējo stāvokli. Lepnums mijās ar kaunu, katru reizi, kad ķermenis ieskāva viņa trauslo, ar plānu gaļas kārtiņu apvilkto, miesu.
Viņš lepojās ar savu prasmi pārvaldīt dzelzs ķermeni - pasargāt, nogalināt, uzņemt sitienus - tas, prasmīgi vadītajam mehāniskajam ķermenim, kas precīzi pildīja sava pavēlnieka vēlmes, bija nieks, viņš zināja, ka maz ir tādu, kas varētu kaut cerēt mēroties ar viņu spēkiem. Kauns bija ievērojami mazāk izteikts - tā drīzāk bija knapi samanāma plaisa viņa lepnumā, kuru viņš centās izlikties nemanām, bet ko bija arvien grūtāk nemanīt katru reizi, kad viņš centās ko izdarīt ar savu bioloģisko ķermeni. Kuslās kustības, atrofējušies muskuļi, kautri kaļķainais, nepārliecinātais skatiens un smeldzošās locītavas dažkārt atstāja iespaidu, ka viņš ir kļuvis par bateriju korporatīvā ķermeņa darbības nodrošināšanai, nevis otrādi.
Viņš vairs nespēja precīzi atcerēties kā kļuvis par šī ķermeņa īpašnieku, sasprindzinoties un ļoti koncentrējoties, atmiņā reizumis pavīdēja, skaidu plātņu galds, pārāk smaga pildspalva, ko nav iespējams ērti satvert rokā, neveikli mēģinājumi kaulēties, minstināšanās, neīsts smaids un pārāk stingrs rokasspiediens, tāds, kas, lai arī patīkams, liecina, ka pēc darījuma rokā turi auklas īsāko galu.

18.5.17 15:13 - #MazāCilvēkaPrieki

Delicio plovs ir īsts našķis zem 3e. No krietna pašgatavota plova garšas ziņā atpaliek vien par kapeiciņu, bet price/performance ziņā neatpaliek ne no kā, ja nu vienīgi no paķīša kebab boxa.

16.5.17 22:16 - Praktiskās ētikas dilemmas

Situācija ar fotogrāfu, kā no ētikas/debašu mācību grāmatas neko pielikt, neko atņemt.

Šoreiz man šķiet, ka manas simpātijas kā backseat sabiedrisko procesu vērotājam, pieder fotogrāfei, jo viņa runā tiešu runiņu - ir patiesa, bet bez kādas necieņas vai riebuma, tāpat, cik noprotams, nevēlējās nekādu publicitāti no šī. Turklāt, fotogrāfija kā radoša nodarbe ir grūti savietojama ar lietām, kurām tu netici. Bet es saprotu, kā pakalpojuma nesniegšana var šķist gauži nepatīkama.

Bet situācija protams ir amizanta un kūda uz jautājumiem, kur ir tā robeža, kad cilvēks drīkst pateikt - atvainojiet, cienītais, Jūs esat - latvietis, krievs, gejs, žīds, vīrietis, sieviete (pasvītrot vajadzīgo) - durvis ir tur. Nekā personīga, paņemiet konfektīti pie administratores un lūdzu neaizmirstiet ieteikt mūsu pakalpojumus saviem - nelatviešu, nekrievu, negeju, nežīdu, nesieviešu vai nevīriešu draudziņiem. Droši vien, līdzīgi, kā ar nolīgšanu darbā - kompromiss ir pielājīgu, bet neīstu iemeslu izdomāšanā - ja pacenšas, gan jau var atrast kādu pieklājīgāku iemeslu nesniegt pakalpojumu.

Es laikam (es neesmu drošs) gribētu dzīvot sabiedrībā, kurā ir o.k. pateikt, ka tu kkam tici vai netici un citiem būtu jābūt mierā ar to, ar noteikumu, ka tu esi cieņpilns un necenties kādu aizvainot.

12.5.17 16:10 - Pitbuls un apvedceļš!

Pieci lv plāno atskaņot tikai latviešu mūziku.  Grūti spriest, cik ļoti tas tā tiešām notiks, bet pati doma ir pārdomu vērta.

No vienas puses tas ir gaļima - ja grib kādu kanālu, kuru klausās jauniešu, tad baidos ka trūkst daudz maz ciešamas latviešu mūzikas ar kuru ilgtspējīgi aizpildīt ētera laiku. Turklāt jaunieši, dekadentie maitas, vēlās dzirdēt arī pagrimušo rietumu un citvalstu skaņdarbus for better or worse. Atņemt pieci.lv nelatvisko saturu visdrīzāk nozīmē šīs raidstacijas nāvi vai vismaz vēl mazāku auditoriju un konkurētspēju ar valsts neatbalstītajiem radio. 

No otras puses, pat tad ja ir 6(!) valsts radiostacijas, es nedomāju ka pa kādu no ar plāno nodokļu vērdiņu finansētajām stacijām ir jāskan Ellijai Goldingai, Pitbulam, Lil'Yachty  - un visai pārējai laikmetīgajai čērņai, kas bauda popularitāti tikai tāpēc, ka tās ir vienīgās dziesmas, kuras skan pa radio un ko 24/7 un kuras ir iespējams klausīties pa gandrīz visiem pārējiem radio kanāliem, un ko klausoties jūties tā it kā aiz priekšādiņas būtu sabirušas smiltis. Un es patiešām domāju, ka tā ir risināma problēma, tiesa gan  - ne ierobežojot saturu tikai uz lv valodu.

12.5.17 12:20 - Īpašs prasmju kopums

Tā ir īpaša prasme - pa ceļam uz restorānu paņemt Nārvītī topmaizi, turklāt tā lai šefpavārs par to uzzina bet neapvainojas, bet tu pats nejūties vainīgs.

10.5.17 11:37 - #GhostReporting

Ušakova FB nopublicēta jauka eseja par 9.maiju. Protams, ka ghost writings (izskatās pēc Nila Saksa, tā šķiet, bet varbūt es vnk ieraugu to, ko gribu ieraudzīt), bet jauks gan vēstījums, gan pati ideja, ka kāds nebūt vēstījums ir nepieciešams. Tā ir lieta, kas sāp - šķiet, latviešvalodīgie politiķi nedomā par labu vēstījumu, kaut vai caur ghost writingu, iespējams, vnk nav palaimējies ko izlasīt.

9.5.17 17:46 - pārlādēti LV HH našķi

Ansim iznācis jauns albums. Ansis ir meistarīgs un viens no retajiem, kam nespīd cauri, starp LVHH censoņiem tik bieži sastopamais tupums. Albumā ir brīnišķīgi bīti, jauki sempli, asprātīga, prasmīga un plūstoša valoda un viss cits, ko kāds varētu meklēt labā HH albūmā. Tiesa gan kopumā, es teiktu, ka, līdzīgi, kā Edavārdu pēdējais veikums (kas arī neatstāj šaubas par meistarības trūkumu vai tupumu), man netrāpa. Protams, nav jau tā ka obligāti ir jātrāpa, lai ko novērtētu - arī bez emocionāla līdzdzīvojuma var novērtēt domas dziļumu, valodas lietojumu un citas lietas, pat tad ja literārais vēstījums ir nesaistošs personīgi.

Ar vienvārd' sakot, lai paklausītos anša albumu - piereģistrējos Deezerā, kurš pēc tam ieteica noklausīties Skuteļa - Audumu, no kura biju dzirdējis vien pāris skaņdarbus. Un man trāpīja. Visai negaidīti, strādājot un paralēli klausoties mūziciņu, trāpīja un nogremdēja, kā uz rūtiņu papīra uzzīmētu kuģīti. Literārais vēstījuma atslēga ieslīdēja manā emocionālajā slēdzenē, visas adatiņas nostājā vienā līmenī, un slēdzene bez čīkstēšanas pagriezās, lai atvērtu durvis emocionālam līdzpārdzīvojumam, katarsei, ja vēlaties. Pirms tam biju dzirdējis tikai "Šķēres" un "Nelabumu", kas ļoti patika, bet, acīmredzot, bija tikai daļa no atslēgas. Viss albums kopā ir konceptuāli vienots, no tiesas kā Audums, un skaņdarbi un skiti papildina viens otru un ir sasieti kopā gan tekstuāli, gan, manuprāt, arī vēstījuma ziņā. Albums, ir gudrs, tas vairāk atgādina Ojāru Vācieti, nekā puisi ar naģeni un platām biksēm no Teikas (līdzīgi kā ansis, starpcitu), skiti, kuros izmeklē autora nāvi, brīnišķīgi salīdzinājumi un metaforas gan detaļās, gan konceptuāli caurvij katru skaņdarbu un albumu kopumā. Bītu nav, ir instrumentālā grupa, kas lai arī brīžiem atgādina lifta mūziku, ļoti piestāv tekstam un veido brīnišķīgu mijiedarbi ar teksta plūsmu. Pēc albuma noklausīšanās mute ir vaļā, acis valgas, sirds sitās straujāk.

TLDR: anša jaunais balzams ir cool, skuteļa un tvērumu pagājušā gadā iznākušais audums ir brīnišķīga pieredze.

5.5.17 19:39 - Ušaks

Ja Ušakovs (vai viņa PR ļaudis) tīšām uztaisīja apsveikuma postu ar gramatikas kļūdām, tad tas, lai arī mazliet netīrs, ir ļoti veiksmīgs gājiens. Reāli, pēc lohiem izskatās visi, kas ļaujās šī twitterieraksta kritikai un apcerei.

3.5.17 17:58

Guļamistabā ar nokavēšanos ielavījies saules stars zaglīgi noglāstīja viņa seju. Viņš pamodās, lai arī paģirains un, iespējams, vēl viegli iereibis, viņš ar smaidu atcerējās pagājušo vakaru un nakti. Viss izdevās labāk kā cerēts. Vakardien bija trešais randiņš ar Lāsmu. Viņi bija uz izaicinošu bet gaumīgu, mazpazīstama mākslinieka laikmetīgās mākslas izstādi, nelielās vakariņās un džeza koncertā. Pēc koncerta, pāris dzērieniem un daudziem zinošiem smaidiem, Lāsma piekrita doties pie viņa, lai ļautu vakaram ritēt savu nenovēršamo gaitu. Mazliet vīna, ansambļa "Manta" jaunā plate vinila formātā, skatieni, joki, skūpsti, pieskārieni - viss kā pēc prasmīgi uzrakstītas instrukcijas.

Lai arī gultā vēl bija jūtama Lāsmas ķermeņa smarža, viņš juta, ka viņa ir aizgājusi. Taču pārliecinošais trešais randiņš un tam sekojošā kulminācija, viņā neatstāja vietu šaubām par Lāsmas vēlmi turpināt uzņemto kursu. Iedzēris ar gudru ziņu pie gultas atstāto ūdeni, ieskatījies telefonā, uzvilcis mājas bikses un kreklu viņš devās uz virtuvi, lai pagatavotu rīta kafiju, nespējot beigt priecāties par to, cik gludi viss vakardien noritējis.

Uzlicis itāļu kafijas kanniņu uz plīts un gaidīdams kafiju, viņš pamanīja, ka uz virtuves galda ir atstāta zīmīte. "Viņa droši vien uzrakstījusi kādu mīļu vārdu un paskaidrojusi, kamdēļ tik ātri devusies prom", viņš nodomāja. Ar apmierinātu uzvarētāja smaidu, kā spēlmanis sniedzoties pēc laimesta, viņš paņēma kārtīgajā rokrakstā rakstīto zīmīti rokās:
"Paldies par jauko vakaru. Gribēju uztaisīt brokastis. Berot Vegetu pamanīju, ka pie bundžiņas nav pielipusi maza garšvielu kārtiņa - tā ir tīra, it kā būt atvērta vakardien. Man žēl, bet nevaru būt kopā ar vīrieti, kas nepievieno Vegetu, berot to virs tvaikojoša katla. Ilgtermiņā tā būs labāk mums abiem. Man žēl. Būs labāk, ja vairs netiksimies."

Ar kafijas malku noskalojot divas citramona tabletes un palūkojoties uz pie plīts atstāto Vegetas trauciņu, viņš zināja, ka viņai ir taisnība.

1.5.17 21:56 - Nešņirkst

Kad kādu laiku nav sanācis mazgāt grīdu un staigājot pa māju dzirdi smiltis šņirkstam zem kājām, tās smiltis sabirst starp smadzeņu krociņām un grauž. Ja brīvdienās ir pamazgāts, tad tik viegli ir novērtēt kluso un gludo čības pieskārienu grīdai, un nešņirkst ne vien zem kājām, bet arī galvā šņirkst krietni mazāk.

27.4.17 16:45 - Sieviešisms

Izlasīju Ingas Gailes rakstu “Roze ir roze ir roze ir roze”. Man patīk feminisma idejas in general un Inga Gaile un viņas raksts in particular. Man šķiet, ka daudzas no feminisma idejām un uzrādītajām problēmām ir pelnījušas uzmanību, lai arī, iespējams, nav tik centrālas. Man šķiet lietderīgi, ka kāds runā par pežiņas (lētas sievietes seksualitātes) konceptuālo inflāciju un neprātīgu tiražēšanu, negodīgām pozīcijām sabiedrībā un dažādu sabiedrības diskursā pastāvošu uzskatu refleksijām privātajā apziņā. Inga Gaile ar nav uz mutes kritusi un itin veikli darbojas ar valodu, vismaz cik tas attiecas uz rakstīto vārdu. Rakstu, līdzīgi kā salīdzinoši nesen iznākušo žurnālu Samanta lasīju ar interesei, nereti atzinīgi mājot ar galvu un apmierināti čāpstinot. Šis diskleimeris, lai pateiktu, ka, nedod dievs, esmu misogīnistisks mēnexplainers un feministnīdējs. Man šķiet, ka kopumā feminisma idejas vedina uz apgaismotu izpratni un cilvēcību, tomēr ir aspekti, kas feminisma domā šķiet lieks un, manuprāt, liedz visādiem leaning liberastiem, kā man, pilnībā nostāties aiz šīm idejām vai vismaz to konkrētās manifestācijas.

Runāšana par problēmām tikai no Sieviešu skatupunkta. Piemēram, Samantā, Janas Kukaines rakstā “Sievišķības īsais kurss” izstāstītas emocionālo pārdzīvojumu 50 nokrāsas meitenei pubertātes vecumā. Tiesa gan varbūt es to tikai tā uztveru, bet man šķiet, ka raksts neparāda to, ka vispār pusaudža gados bērn/tīņ/jaunietis ir emocionāla miskaste, bet ka tieši meitenēm ir visgrūtāk. Vai emocionālā pāridarījuma uzsvēršana, runājot par izvarošanu, bet ne par emocionālo pāridarījumu noziegumos, kas vairāk attiecināmi uz vīriešiem. Es, šķiet, vispār nekad neesmu dzirdējis, ka kāds teiktu, ka, piemēram, piekaušana uz ielas var būt saistīta ar kādu emocionālo kaitējumu – tieši otrādi, dažkārt šķiet, ka piekaušana sabiedriskajā diskursā ir tāda casual lieta, ar ko ikkatrs vīrs saskaras un diži par to “neņaud”.  Kad runā par nevienlīdzību darbā, tad runā par to ka sievietes nav valdes locekļi, nevis ka trūkst vīriešu – bērnudārzu audzinātāju, skolotāju un ģimenes ārstu vai kādām citām, mazāk ar piķi un cieņu saistītām sfērām, kur aizspriedumu un inerces dēļ sievietes vai vīrieši nenonāk. Man šķiet, ka būtu daudz vērtīgāk tās pozicionēt kā cilvēku, nevis konkrēta dzimuma, problēmas.

Sieviešu izskata un resnuma likšana vienā maisiņā, kas gan vairāk ir raksturīgi aizrobežu femīnajai domai, ir otrs no, man nesaprotamiem, feminisma grēkiem. Es labi saprotu, kāpēc vizuālseksuāla sieviešu tiražēšana ir viens no feminisma domas jājamzirdziņiem – ir gauži žēl, ka sabiedrība pieprasa no sievietēm slēpt novecošanos, strijas, apmatojumu un daudz citas lietas un pieprasa sievietei reproduktīvā vecumā allaž būt, iespēju robežās, vizuāli pišamai, lai ko viņa darītu. Vienlaikus, man šķiet, ka slavēt resnumu un elementāras estētikas trūkumu ir kkāds gara vājums (es skatos uz tevi resnā meitene pie miskastēm žurnālā Samanta). Ar retiem izņēmumiem, bet resnums, tāpat kā, piemēram, smēķēšana vai alkohola lietošana, ir public health jautājums. Un viena lieta ir nekaunināt cilvēkus, kas mēdz pieļurbāties, cita lieta ir saukt ilgstošu pļēgurošanu par alkopozitīvu pasaulainas redzējumu. Protams, ka tā ir katra cilvēka paša darīšana un, protams, ka sabiedriksa izstumšana un kaunināšana nekad neko nepadara labāku, bet teikt – zini īstenībā ir vienlīdz labi būt un nebūt alkoholiķim, ir kaut kā tumsonīgi. Es domāju, ka daudz vērtīgāk būtu domāt par to, ka kaunināt kādu ļoti reti kad ir labi, īpaši saistībā ar privātām izvēlēm, bet tas nenozīmē, ka izvēles nevarētu būt labākas.

26.4.17 15:34 - Autostāvvietu blūzs

Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs skaidro iemeslus, kāpēc slēgtas vairākas autostāvvietas. Lai kā censtos tos noturēt pie sevis pār lūpām birst starp rindām lasāms ka vienīgais iemesls ir pašvaldības budžets.

http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/rigas-buvvalde-aizliegusi-ekspluatet-daudzus-stavlaukumus-centra.a85361/

25.4.17 17:48 - Girosa atklāsmes grāmata

Nu arī Rīdzinieku vēsās sirdis un izlepušos vēderus priecē Rēzeknē dzimušais Ausmeņa kebabs. Nav jāraugas melnīgsnējās sejās, lai saņemtu savu maizītē ietīto girosu ar dārzeņiem un mērcīti. Sauciet mani par rasistu, bet līdz šim bija radies iespaids, ka īsteni labi, kebabu gatavo nebalti cilvēki vai vismaz baltie cilvēki, kurus cieši vēro nebalto cilvēku acs. Fix_box, KebabsFix, Grillburgers ir tikai daži no piemēriem, kas liecina, kas gaļas bulciņai var pietrūkt, kas grūti definējams, iespējams, melnās ādas pieskāriens. Es nesaku, ka iepriekš minētie kebabi ir slikti, es saku, ka viņiem kas pietrūkst. Kas tāds, ko, līdz šim man šķita, var sniegt vien cilvēks, kura gēnos ir ieausta izpratne par dārzeņgaļmaizītēm. Tad nu lūk Ausmeņš, šķiet, ir salauzis šo rasismu manī, vai arī viņi ved skolot savu personālu pie attiecīgās rases pārstāvjiem. Kebabs ir teicams - aptuveni tikpat labs kā Bolderājas vīra gatavotais un tiesīgs uzmirdzēt Latvijas kebabu spožākajā Zvaigznājā.

27.3.17 17:16 - #Natkreker

27.3.17 16:55 - Saeimnieks

Šodien ievēroju, ka Ušakovs prodakšens piedāvā Q&A ar Nilu. Tas ir viens no elementiem, kas, manuprāt, ļoti pietrūkst lv politikā. I mean, protams, ka vēlēšanu gads un pārāk nepatīkamu jautājumu Q&A neparādās (kāpēc lai parādītos), bet izskatās ļoti labi. Daudz labāk par Ķirša vienmuļajām pastaigām pa Rīgu, kas gan nav ļoti sliktas. Ušakovs atstāj ieinteresēta saimnieka iespaidu, kurš nekautrējas runāt krieviski un kuram rūp mazo cilvēku nedienas, pat tad ja tās izklausas mazliet muļķīgi. Lai arī es saprotu, ka nekādas mazo cilvēku nedienas viņam nerūp un no kampaņošanas brīvajā laikā viņi kopā ar Bemhenu un Ameriku piesmēķē cigārus ar iedzīvotāju sudzībām un pieņem naudas peldes un bāž pie vadītāja pirktus etalonus aiz glītu pašvaldības policistu biksītēm, es spēju novērtēt labu PR. 

24.3.17 12:33 - #minitsepiens

Es tik ļoti nesaprotu, kāpēc Elbakjana un (Kosmos)Kuģa kungiem ir jālasa lekcijas skolās. Sauciet mani par gnīdu un rūgumpodu, bet domāju, ka būtu labāk, ja savu sportisko pseidogarīgumu un visai nekautrīgo brendingu pietaupītu ļaudīm, kas to izvēlas.

No otras puses varbūt es vnk esmu nīgrs, jo mazliet orientācijas garīguma, can-do attitude un sporta jau nav nekas tik ļauns un patiesi var kādam bērnam izrādīties noderīgi. Drīzāk tas kopējais priekšstats ir tik izteikti antiintelektuāls un patups, ka ļoti nepatīk, pat tad ja tas var būt lietderīgi.

23.3.17 15:52 - Zemcilvēks

"...I look at the life like an airplane trip. It's great if there is a decent movie on or something, but what you mostly want is for nothing horrible to happen..."

21.3.17 15:08 - Trīs locekļi #AizliektaisPaņēmiens

Noskatījos "Aizliegto paņēmienu" par aplokšņu algām un vēlos dalīties ar dažām atziņām.

Uzņēmuma "Verge" vadītājs Edgars ir visdrīzāk ir pimpis. I mean vicināties ar nederīgu policista palīga apliecību, lai parādītu saviem pelēkās ekonomikas darbiniekiem īsto vietu ir visai zemiski. Man šķiet, ka ir īpaša cilvēku kategorija, kam ir tendence uz dažādu varu apliecinošu dokumentu vicināšanu un esmu drošs, ka viņiem paredzēts kāds īpaši asprātīgi iekārtots elles loks. Arī runas maniere, jauns džips un veids, kādā vīrs "kārto lietas", norāda uz to, ka, pa dzīvi kopumā, visticamāk nav diez ko krietns.

Bet Edgars nav vienīgais pimpis šajā raidījumā.

Imants arī ir pimpis. Bez bravūras un policista apliecības, bet tāpat pimpis un uzmetējs. Viņu paņēma darbā (kurā, pa lielam, nekas nav jādara, bet tas, protams, nav būtiski) iepriekš paskaidrojot spēles noteikumus. Viņam neviens neteica, ka "Viss būs pēc likuma, draudziņ, paraksties vien ar asinīm uz šī dokumenta" un pēc tam "Zini, ej dirst, Imant - mēs tev maksāsim nelikumīgi un pēc kreisas likmes". Imants, būdams pie skaidras apziņas, arī parakstījās uz kopīgu valsts apkrāpšanu un tad kādā brīdī sirdsapziņas un/vai lepnuma vadīts izvēlējās uzmest Edgaru. Abi vīri sarunā, kas nozags valstij mazliet naudas - pēc kāda laika, Imants saka "Man pietiek! Ej dirsā ar savu skaidro naudu! Es iešu pa saules ceļu" un ziņo LTV un VIDam. Imants pats pieņēma lēmumu sūkāt pelēkās ekonomikas locekli un tagad sūkstās par sūro locekļa garšu un sāpošajiem vaigiem. Imants tagad ir "Drosmīgais ziņotājs" bet Edgars "nekrietnais uzņēmējs ar džipu". Man tas nešķiet godīgi.

Trešais, mazāk acīmredzamais, bet nenoliedzami klātesošais pimpis, uz ko vēlētos norādīt, ir raidījuma kopējais diskurss "Varonīgais Imants" un "Sūdabrālis Edgars". Pie aplokšņu algām ir vainīgi gan darbinieki, gan uzņēmējs un abi no tā gūst labumu. Nereti tieši darba ņēmējs ir tas, kas bēgot no kredītsaistībām, NVA, alimentiem vai citām finanšu represijām grib saņemt aplokšņu algu. Situācija ir reāli sarežģītāka par "Vairāk policistu, ziņotāju un lielāku minimālo algu un tad gan viss būs labi", un raidījums neļauj to ieraudzīt.

TLDR No visiem pimpjiem parādīt tikai vienu - man nešķiet, ka tā ir laba žurnālistika.
Powered by Sviesta Ciba