#Vispārcilvēcība
Pirms kāda laika piemājas mego dzirdēju garu, stieptu un garšpilnu pārdevējas "Mmmmmhmmm". Tajā bija, kas vispārcilvēcīgs. Tāds, kas raksturo pusmūža sievietes gan Bronksā, gan Postpadomju pārtikas veikalā. Liekās, ka gaisā, cauri ļaužu kņadai un saulei, kas iespīd caur veikala putekļainajiem logiem ievibrē skaidri samanāma miera stīga. Piekrītošs un apmierinošs, vibrējošs un mierīgs. Garajā, stieptajā dunēšanā, gluži kā kaķa murrāšanā, pieklust sadzīves nieki, pagātnes sirdsēsti un kļūdas un uz brīdi cilvēks kļūst tuvāks Dievam vai vismaz mieram.