extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2020-03-10 07:24:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Šoreiz es nepiekrītu krii. Valdībai šādos laikos ir jāinformē iedzīvotāji, lai mazinātu paniku. Pēc cibā rakstītā izskatās, ka arī Latviju ir skārusi pārmērīgas regulācijas slimība, kad kādu potenciāli inficēto nevar notestēt, jo birokrāti ir sastādījuši pārbaužu sarakstu un viņš neatbilst nevienam tur norādītajam punktam. Lai gan no apstākļiem ir skaidrs, ka varētu būt inficējies, un pat ja nav, tad būtu ļoti noderīgi zināt, ka nav, lai mazinātu paniku.

Latvija ļoti slimo ar šo birokrātismu un pārmērīgu regulāciju. Piemēram, darbā aptiekā es saskāros ar faktu, ka zāles no e-receptēm drīkst izsniegt tikai pēc pases vai ID kartes, bet ne pēc vadītāja apliecības. Izskaidrojiet man, kurš gudrais birokrāts to izdomāja un kā tas vispār dod kaut kādu labumu?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2020-03-10 10:23 (saite)
Jautājums ir par to, kāpēc vispār likumā ir teikts, ka zāles izniedz, uzrādot personas apliecību, nevis pēc principa – droši pārliecinoties par pacienta identitāti. Kas attiecīgi piešķirt farmaceitam lielākas tiesības rīkoties atbilstoši labajai praksei un attiecīgi palielina drošību (piemēram, opioīdus izsniedzam daudz piesardzīgāk un ar lielāku identitātes pārbaudi, nekā asinsspiediena zāles).

Es varu salīdzināt praksi UK un Latvijā, un šī bija viena lieta, kurai es Latvijā nesaskatīju jēgu. Es pat nesen saņēmu atgādinājumu no UK apdrošinātāja, ka farmaceita praksē ir jāizvairās no zāļu izniegšanas vienpersoniski, tas ir, vienmēr jānodrošina, lai izsniegtās recepšu zēles pārbauda vēl kāds cits aptiekas darbinieks. Dīvaini, ka Latvijā tas tika pilnībā ignorēts, tādējādi radot lielus drošības risks, ka pacientam var tikt iedotas nepareizās zāles.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]svesinieks
2020-03-10 12:26 (saite)
Exactly. Tas jau ir tāds pieejas jautājums. Nevis uzskaitīt derīgos dokumentus, bet principu, ka jāpārliecinās par identitāti. Bija labs piemērs par eksāmenu kārtošanu, Nevis aprakstīt visus iespējamos krāpšanās un špikošanas veidus un laiku, ko cilvēks drīkst pavadīt tualetē, bet vienu principu, ka "Eksāmena norisei ir jābūt godīgai."

No otras puses, nevar noliegt, ka procesu apraksti nereti ir muļķudrošāki.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-03-10 13:02 (saite)
Muļķdroši ir vairāk orientēti uz minimālās algas strādniekiem, kuriem nav pietiekamas apmācības, ne arī interese pieņemt sarežģītus lēmumus, kas ietver atbildību.

Farmaceiti ir profesionāļi, kas saņēmuši dziļu izglītību un plašu praktisku apmācību, un viņi ir arī gatavi uzņemties lielāku atbildīgu, kad tas ir nepieciešams. Viņiem šādi ierobežojoši noteikumi ir kā apvainojums viņu profesionalitātei.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]svesinieks
2020-03-10 21:14 (saite)
Nu ja tāpēc jau muļķu-drošs :D
Bet šeit drīzāk biju domājis tāda tipa procesu aprakstus, kas nav orientēti uz kompetenci, bet uz neuzmanību. Piemēram, Tevis minētais par divu cilvēku klātbūtni medikamentu izsniegšanā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2020-03-11 09:07 (saite)
Aha, tos sauc par SOPs – standard operating procedures. Neesmu tam atradis īsti labu tulkojumu latviski. Dažviet sauc par priekšrakstiem, citur par noteikumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?