Jautājums ir par to, kāpēc vispār likumā ir teikts, ka zāles izniedz, uzrādot personas apliecību, nevis pēc principa – droši pārliecinoties par pacienta identitāti. Kas attiecīgi piešķirt farmaceitam lielākas tiesības rīkoties atbilstoši labajai praksei un attiecīgi palielina drošību (piemēram, opioīdus izsniedzam daudz piesardzīgāk un ar lielāku identitātes pārbaudi, nekā asinsspiediena zāles).

Es varu salīdzināt praksi UK un Latvijā, un šī bija viena lieta, kurai es Latvijā nesaskatīju jēgu. Es pat nesen saņēmu atgādinājumu no UK apdrošinātāja, ka farmaceita praksē ir jāizvairās no zāļu izniegšanas vienpersoniski, tas ir, vienmēr jānodrošina, lai izsniegtās recepšu zēles pārbauda vēl kāds cits aptiekas darbinieks. Dīvaini, ka Latvijā tas tika pilnībā ignorēts, tādējādi radot lielus drošības risks, ka pacientam var tikt iedotas nepareizās zāles.