Tas neatbild uz uzdoto jautājumu, kā nodrošināt to, lai pareizais pacients saņemtu pareizās zāles?

Ja pie farmaceita atnāk viņam jau zināms cilvēks, tad identitāte jau ir ļoti labi zināma, pat labāk nekā ar jebkādu dokumentu uzrādīšanu, un turpmākie pierādījumi ir lieki. Tikai bezjēdzīgs birokrāts var pateikt, ka “likums prasa bla-bla-bla”. Savukārt, ja pacientam nav ID kartes vai pases, tad identitāti ļoti daudzos gadījumos var pietiekami droši noskaidrot arī citādā veidā.

Manā praksē bija, ka atnāk māte pēc antibiotikām savam savam mazajam dēlam un viņai šobrīd ID karte ir nozaudēta, bet viņa ir gatava uzrādīt vadītāja apliecību. Man bija ļoti liels kārdinājums piezvanīt uz ministriju, un tad iedot klausuli šai sievietei, lai attiecīgie ministrijas darboņi viņai paskaidrotu, ka viņas vēlme saņemt zāles savam slimajam bērnam ir ļoti nosodāma un sabiedrību apdraudoša.