extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2025-01-26 08:59:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Visi zina, ka šobrīd medicīniskā zinātniskā izpēte piedzīvo grūtības, bet neviens nezina, kā tās atrisināt.

1) Grantu sistēma ir neefektīva. Tiek tērētās miljoniem zinātnieku darba stundu, lai rakstītu grantu pieteikumus, kas netiek apmierināti.

2) Tiek finansēti neperspektīvi, bet modīgi pētījumi – piemēram, D vitamīna ietekme uz visu slimību ārstēšanu (100% negatīvi rezultāti), bet neviens pētījums par masku efektivitāti pret respiratorām slimībām.

3) Arī DEI jomā pētījumi ir pārmērīgi. Atkal un atkal tiek finansēti pētījumi, ka nabadzīgiem cilvēkiem veselības iznākumi ir sliktāki. Mēs jau to zinām, un kārtējais pētījums par vēl vienu slimību vairs neko nepasaka. Tieši to arī nozīmē būt nabadzīgam. Mēs varam censties vienlīdzīgāk sadalīt medicīnas resursus, bet tas ir neizbēgami, ka pilnīga vienlīdzība netiks sasniegta. Tā vietā ir labāk censties pārdalīt ienākumus, lai nabadzīgie nav tik atrauti nabadzīgi (piemēram, minimālās algas celšana utt.).

4) Vēža pētījumi ir vissmagākā joma. Tiek apstiprinātas daudzas mazefektīvas zāles, kuras izmaksā ļoti dārgi. Cilvēkiem grūti pieņemt, ka esam mirstīgi un ka ir neārstējamas slimības.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2025-01-26 14:04 (saite)
Tev kādreiz neapnīk tik pavirši atkārtot šādus nepamatotus pārstāstus?

Agrāk cilvēki pat nenodzīvoja tik ilgi kā šodien. Daudzi cilvēki nomira mājās bez ārstiem, bet pēc aprakstiem un gadījumos, kad ārsti viņus apskatīja, ir skaidrs, ka daudziem bija vēzis.

Jo ilgāk cilvēks dzīvo, jo lielāka iespēja, ka viņam būs vēzis, jo tā ir šūnu DNS mutāciju radīta. Jo vairāk šūnas ir dalījušās, tas ir, jo vecāks organisms, jo lielāks ir vēža risks. Protams, pirmajā vietā šobrīd ir sirds un asinsvadu slimības. Bet tas arī tāpēc, ka ar laiku sirds nolietojas un pienāk brīdis, kad nekas vairs nepalīdz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2025-01-26 14:34 (saite)
un ar visu to:

/Archeologists have uncovered six cases of cancer while studying the bodies of ancient Egyptians buried between 1,500 and 3,000 years ago. The bodies include a toddler with leukemia, a mummified man in his 50s with rectal cancer and individuals with cancer possibly caused by the human papillomavirus (HPV).//

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2025-01-26 20:06 (saite)
lmao
Kādas evidences viņi piedāvā, ka tas ko viņi darīja ir jebkāds sakars ar vēzi un ka viņi vispār pazina tādu slimību. Pat, ja kāds arī slimoja, vēzis kļuvis par populārāko nāves cēloni Rietumos pavismaz nesen. Par to liecina statistika, kur vēža slimnieku skaits visu divdesmito gadsimtu aug teju ģeometriskā progresijā. Tas labi korelē ar dažādu sintētisko pārtiku ieviešanu apritē, piemēram naftas produktus un graudu eļļas, kuras pirms tam izmantoja dažādās tehnoloģiskās industrijās, nevis kā ēdamlietu. Pa retam kāds varēja saslimt, bet vēzis nekad nav bijis pandēmija kā tagad. Zinot tos mēslus, kas tiek pievienoti tipiskā lielveikalu paikā, kāds tur brīnums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2025-01-26 20:12 (saite)
pēc kaulu bojājumu struktūras var pateikt ka bijis vēzis

https://cancerquest.org/newsroom/2021/05/cancer-was-plague-medieval-times-too

nu un extra jau pateica kāpēc tagad vēzis ir biežāk:

1) labāka diagnostika
2) garāks mūžs, vēzis parasti ir vecuma problēma

Savukārt par kancerogēniem - cilvēki ir sastapušies ar kancerogēniem u.c. indēm arī visu laiku.

Piemēram: Senā Roma. Svina caurules. Svins - inde un kancerogēns.

Svinu, cinku, antimonu saturošas krāsas, kosmētika - arī jau no antīkajiem laikiem.

Nu tikai agrāk nezināja ka tas izraisa vēzi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2025-01-26 21:43 (saite)
Kā jau teicu, esmu visus šos mītus bez evidencēm dzirdējis. Daudzi droši vien nesaprot, ka dzīves ilgumu manipulatīvi padara īsāku, ieskaitot vidējā aritmētiskajā tos, kas miruši karos vai kataklizmās. Cilvēkiem bija pilnīgi normāli dzīvot līdz 100+ gadiem. Tieši šobrīd tā vairs nav realitāte un vairums atstiepjas pie 60-80. Un tas ir pilnīgi normāli, jo cilvēki ēda veselīgu pārtiku, nevis masām ražotu gojšluru, kas pilna ar kancerogēniem un cilvēka organismam nepārgremojamām vielām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2025-01-26 21:58 (saite)
Pārtikas veselīgums senāk bija tāda pati loterija kā tagad, OK tagad var norauties uz nitrītiem, aspartāmu (visādas zero kolas) utt. Senāk atkal varēja norauties uz aflatoksīnu (ļoti stiprs kancerogēns), infekcijām, parazītiem pārtikā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2025-01-26 20:00 (saite)
Jā, esmu dzirdējis mītus par agro mirstību pagātnē. Pilnīgi nepamatoti tāpat kā daudzas citas pasakas par to cik viss slikti bija senāk un cik ļoti labi tagad. Nodrāzta mūsu ļauno un melīgo vadoņu propaganda.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2025-01-26 20:13 (saite)
Mirstību pagātnē ļoti labi var novērtēt pēc apbedījumiem, jo pēc kauliem var pateikt vecumu un daļā gadījumu - ar ko slimojis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2025-01-26 22:39 (saite)
Man jau šķiet, ka tas nav nekāds mīts, ka agrāk vidējais dzīves ilgums bija īsāks. Eiropā dzimšanas un nāves reģistrācijas jau pastāv vairākus simtus gadu. Statistika ir diezgan skaidra.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2025-01-27 12:53 (saite)
Šī statistika rēķina dzīves ilgumu caur vidējo aritmētisko, pieskaitot zīdaiņu nāves, mirušos karā in katastrofās. Tas mākslīgi pavelk uz leju un rada kļūdainu iespaidu par to cik ilgi normālos apstākļos cilvēki reāli dzīvoja.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2025-01-27 22:12 (saite)
Arī to neskaitot, vidējais dzīves ilgums bija īsāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krii
2025-01-30 23:48 (saite)
Mirstība reproduktīvajā vecumā reāli bija augstāka. Pietiek palasīt agrāko laiku cilvēku memuārus vai dienasgrāmatas (atcerēsimies, ka tos pārsvarā rakstīja samērā turīgi un izglītoti cilvēki, kuriem bija pieejama arī vismaz kaut kāda medicīna). Tur nepārtraukti kāds 20-50 gadnieks mirst no plaušu karsoņa vai citas infekcijas, sievietes relatīvi bieži mira dzemdībās vai īsi pēc tām (atkal - infekcijas, nespēja kompensēt asins zaudējumu utml.). Sīki ievainojumi varēja izraisīt sepsi vai stingumkrampjus, kas beidzās letāli utt.

Piedevām tas, ko mēdza dēvēt par "diloni" pēc mūsdienu ārstu domām bieži vien savā klīniskajā ainā vairāk atgādina vēzi nekā tuberkulozi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2025-01-31 08:20 (saite)
Tā īsti nav, ir skaidri zināms, ka dilonis visbiežāk ir tuberkuloze. “Mūsdienu ārstu” domas ir nerelevantas, jo kāpēc lai viņi būtu uzskatāmi par speciālistiem vēsturē vai sabiedrības veselībā?

Relatīvā mirstība arī ir ļoti slikts salīdzinājums, jo tā ne vienmēr ievērojami ietekmē kopējo mirstību.

Šeit gan nozīmīgi ir tas, ka antibiotikas glābj ievērojami daudz vairāk nekā vakcīnas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?