extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2025-01-26 08:59:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Visi zina, ka šobrīd medicīniskā zinātniskā izpēte piedzīvo grūtības, bet neviens nezina, kā tās atrisināt.

1) Grantu sistēma ir neefektīva. Tiek tērētās miljoniem zinātnieku darba stundu, lai rakstītu grantu pieteikumus, kas netiek apmierināti.

2) Tiek finansēti neperspektīvi, bet modīgi pētījumi – piemēram, D vitamīna ietekme uz visu slimību ārstēšanu (100% negatīvi rezultāti), bet neviens pētījums par masku efektivitāti pret respiratorām slimībām.

3) Arī DEI jomā pētījumi ir pārmērīgi. Atkal un atkal tiek finansēti pētījumi, ka nabadzīgiem cilvēkiem veselības iznākumi ir sliktāki. Mēs jau to zinām, un kārtējais pētījums par vēl vienu slimību vairs neko nepasaka. Tieši to arī nozīmē būt nabadzīgam. Mēs varam censties vienlīdzīgāk sadalīt medicīnas resursus, bet tas ir neizbēgami, ka pilnīga vienlīdzība netiks sasniegta. Tā vietā ir labāk censties pārdalīt ienākumus, lai nabadzīgie nav tik atrauti nabadzīgi (piemēram, minimālās algas celšana utt.).

4) Vēža pētījumi ir vissmagākā joma. Tiek apstiprinātas daudzas mazefektīvas zāles, kuras izmaksā ļoti dārgi. Cilvēkiem grūti pieņemt, ka esam mirstīgi un ka ir neārstējamas slimības.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]gnidrologs
2025-01-27 12:53 (saite)
Šī statistika rēķina dzīves ilgumu caur vidējo aritmētisko, pieskaitot zīdaiņu nāves, mirušos karā in katastrofās. Tas mākslīgi pavelk uz leju un rada kļūdainu iespaidu par to cik ilgi normālos apstākļos cilvēki reāli dzīvoja.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2025-01-27 22:12 (saite)
Arī to neskaitot, vidējais dzīves ilgums bija īsāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]krii
2025-01-30 23:48 (saite)
Mirstība reproduktīvajā vecumā reāli bija augstāka. Pietiek palasīt agrāko laiku cilvēku memuārus vai dienasgrāmatas (atcerēsimies, ka tos pārsvarā rakstīja samērā turīgi un izglītoti cilvēki, kuriem bija pieejama arī vismaz kaut kāda medicīna). Tur nepārtraukti kāds 20-50 gadnieks mirst no plaušu karsoņa vai citas infekcijas, sievietes relatīvi bieži mira dzemdībās vai īsi pēc tām (atkal - infekcijas, nespēja kompensēt asins zaudējumu utml.). Sīki ievainojumi varēja izraisīt sepsi vai stingumkrampjus, kas beidzās letāli utt.

Piedevām tas, ko mēdza dēvēt par "diloni" pēc mūsdienu ārstu domām bieži vien savā klīniskajā ainā vairāk atgādina vēzi nekā tuberkulozi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2025-01-31 08:20 (saite)
Tā īsti nav, ir skaidri zināms, ka dilonis visbiežāk ir tuberkuloze. “Mūsdienu ārstu” domas ir nerelevantas, jo kāpēc lai viņi būtu uzskatāmi par speciālistiem vēsturē vai sabiedrības veselībā?

Relatīvā mirstība arī ir ļoti slikts salīdzinājums, jo tā ne vienmēr ievērojami ietekmē kopējo mirstību.

Šeit gan nozīmīgi ir tas, ka antibiotikas glābj ievērojami daudz vairāk nekā vakcīnas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?