Visi zina, ka šobrīd medicīniskā zinātniskā izpēte piedzīvo grūtības, bet neviens nezina, kā tās atrisināt.

1) Grantu sistēma ir neefektīva. Tiek tērētās miljoniem zinātnieku darba stundu, lai rakstītu grantu pieteikumus, kas netiek apmierināti.

2) Tiek finansēti neperspektīvi, bet modīgi pētījumi – piemēram, D vitamīna ietekme uz visu slimību ārstēšanu (100% negatīvi rezultāti), bet neviens pētījums par masku efektivitāti pret respiratorām slimībām.

3) Arī DEI jomā pētījumi ir pārmērīgi. Atkal un atkal tiek finansēti pētījumi, ka nabadzīgiem cilvēkiem veselības iznākumi ir sliktāki. Mēs jau to zinām, un kārtējais pētījums par vēl vienu slimību vairs neko nepasaka. Tieši to arī nozīmē būt nabadzīgam. Mēs varam censties vienlīdzīgāk sadalīt medicīnas resursus, bet tas ir neizbēgami, ka pilnīga vienlīdzība netiks sasniegta. Tā vietā ir labāk censties pārdalīt ienākumus, lai nabadzīgie nav tik atrauti nabadzīgi (piemēram, minimālās algas celšana utt.).

4) Vēža pētījumi ir vissmagākā joma. Tiek apstiprinātas daudzas mazefektīvas zāles, kuras izmaksā ļoti dārgi. Cilvēkiem grūti pieņemt, ka esam mirstīgi un ka ir neārstējamas slimības.