Mirstība reproduktīvajā vecumā reāli bija augstāka. Pietiek palasīt agrāko laiku cilvēku memuārus vai dienasgrāmatas (atcerēsimies, ka tos pārsvarā rakstīja samērā turīgi un izglītoti cilvēki, kuriem bija pieejama arī vismaz kaut kāda medicīna). Tur nepārtraukti kāds 20-50 gadnieks mirst no plaušu karsoņa vai citas infekcijas, sievietes relatīvi bieži mira dzemdībās vai īsi pēc tām (atkal - infekcijas, nespēja kompensēt asins zaudējumu utml.). Sīki ievainojumi varēja izraisīt sepsi vai stingumkrampjus, kas beidzās letāli utt.

Piedevām tas, ko mēdza dēvēt par "diloni" pēc mūsdienu ārstu domām bieži vien savā klīniskajā ainā vairāk atgādina vēzi nekā tuberkulozi.