optimizācija
Es neapskatīju tās partijas, kuras ir nebūtiskas (bez cerībām iekļūt Saeimā), bet tajās nebija nekā interesanta. Daži pieminēja, ka vajag palielināt finansējumu medicīnai, bet citas rakstīja tikai par kovida apkarošanas pasākumu feiliem. Tā ir pamatota kritika, taču nevar visu veselības politiku balstīt tikai uz to vien. Manuprāt, šī lieta ir skaidra ikvienam saprātīgam cilvēkam, kur nu vēl politiķim, tāpēc ir ļoti lielas šaubas par šo partiju vispārīgo spriestspēju par lietām.

Vislielākā vilšanās bija, ka neviena, pilnīgi neviena partija neizteica ideju, ka veselības aprūpē ir svarīgi uzlabot efektivitāti. Pat ja konkrēti šis termins ir ieguvis sliktu slavu, to varētu moderni izteikt kā optimizācija, “pierādījumbalstītas medicīnas nodrošināšana” vai kā citādi izteikt ideju, kā dabūt vairāk rezultātu ar mazāku naudas daudzumu, kaut vai ar tādām lietām, kā labākas e-veselības izveidi.

Varbūt tas ir tāpēc, ka neviens no topošajiem politiķiem pat neapzinās, cik daudz lietas Latvijā tiek vienkārši izniekotas veltīgi. Ir pozitīvi momenti, šobrīd jau tiek īstenota patentēto zāļu aizstāšana ar patentbrīvajām (ģenēriskajām) zālēm. Tagad būtu laiks izvērtēt, kāpēc tik daudzi pacienti iet pie ārsta, viņiem paraksta zāles, bet tās nelieto. Tāpat, vai tiešām visas vizītes pie ārsta ir jēgpilnas un kā samazināt izšķērdību? Liela loma šeit būtu pacientu izglītošanai, un arī šo aspektu nepieminēja neviena partija. Bet reāli tā ir nozīmīga lieta, jo pat cibā daudziem ir neskaidrība, kā vispār Latvijā darbojas primārās aprūpes (ģimenes ārsta) modelis.

Nevienā programmā netika pieminēti farmaceiti, lai gan tieši farmācija ir sfēra, kur ir vajadzīga vislielākā optimizācija. Šobrīd UK viens kopienas farmaceits ir aptuveni 8 reizes efektīvāks nekā Latvijā. UK aptiekās ir recepšu sērijveida apstrāde, katram pacientam var būt nozīmētā aptieka, uz kuru tiek nosūtīta e-recepte. Aptieka reizi dienā lejupielādē visas šīs e-receptes, izdrukā tās, sagatavo uzlīmes, saliek izsniedzamās zāles maisiņā, un gaida pacientu, lai uzreiz izsniegtu maisiņu ar zālēm. Rezultātā Latvijā aptieka ar 4 kasēm un farmaceitu pie katras kases izsniedz divas reizes mazāk recepšu zāļu nekā UK aptieka ar vienu farmaceitu. Turklāt UK aptieka vēl sniedz virkni dažādu papildpakalpojumu, ieskaitot vakcinācijas. Nesaku, ka Latvijā ir jāseko tieši tādam pašam modelim, bet ir acīmredzami milzīgas iespējas uzlabot ražīgumu. Domāju, ka līdzīgas iespējas ir arī citur veselības aprūpē. Vispirms ir vajadzīga laba analīze, lai noteiktu, kur ir vislielākā izšķērdība un neefektivitāte.