Tā UK cilvēki nemaksā par recepšu zālēm, valsts faktiski regulē visu. Aptiekas UK pamatā darbojas pēc līgumiem ar valdību, tāpat valsts nosaka visus standartus, kādiem jābūt sniegto pakalpojumiem utt. Tāpat NHS nosaka, cik aptieka saņems par katru izsniegto zāļu tableti utt. Nav noteikti nekādi uzcenojuma procenti, jo aptieka pati meklē lētāko piegādātāju, lai spētu gūt peļņu.

Gandrīz visi aptiekas ienākumi tiek izmaksāti no NHS biznesa pakalpojumu nodaļas. Vēl neliela daļa no aptiekā pārdotajām bezrecepšu zālēm un kosmētikas (bet ļoti neliela daļa).

Faktiski valsts tieši regulē aptieku peļņu. Kad valstij šķiet, ka aptieku peļņa uz kādām konkrētām zālēm ir par lielu, tā samazina maksājumu likmes. Konkurence paliek tajā ziņā, ko aptieka, kas strādā efektīvāk, var gūt lielāku peļņu.

Latvijā aptiekas no valsts nesaņem pilnīgi neko. Kovida laikā bija neliels maksājumus par katru pārdoto recepšu zāļu iepakojumu, bet to tagad atcēla. Valsts cenšas regulēt aptieku peļņu ar noteikumiem par maksimālo zāļu uzcenojumu virs vairumtirgotājam noteiktā. Tie laikam šobrīd ir 10%. Faktiski tā arī ir maksimālā iespējamā peļņa, kuru varētu gūt aptieka, bet no tā vēl jāatskaita aptiekas uzturēšanas izdevumi, farmaceitu algas utml. Man ir aizdomas, ka tas ir krietni par maz, lai vispār atmaksātos. Valdībai laikam ir doma, ka aptiekas pamatā pelnīs ar bezrecepšu zāļu un kosmētikas pārdošanu, kas arī reāli notiek lielos apjomos. Rezultātā aptiekas optimizē darbību tieši uz šīm lietām, nevis efektīvāku zāļu izsniegšanu un labāku pakalpojumu veikšanu.