extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2022-08-06 13:17:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
optimizācija
Es neapskatīju tās partijas, kuras ir nebūtiskas (bez cerībām iekļūt Saeimā), bet tajās nebija nekā interesanta. Daži pieminēja, ka vajag palielināt finansējumu medicīnai, bet citas rakstīja tikai par kovida apkarošanas pasākumu feiliem. Tā ir pamatota kritika, taču nevar visu veselības politiku balstīt tikai uz to vien. Manuprāt, šī lieta ir skaidra ikvienam saprātīgam cilvēkam, kur nu vēl politiķim, tāpēc ir ļoti lielas šaubas par šo partiju vispārīgo spriestspēju par lietām.

Vislielākā vilšanās bija, ka neviena, pilnīgi neviena partija neizteica ideju, ka veselības aprūpē ir svarīgi uzlabot efektivitāti. Pat ja konkrēti šis termins ir ieguvis sliktu slavu, to varētu moderni izteikt kā optimizācija, “pierādījumbalstītas medicīnas nodrošināšana” vai kā citādi izteikt ideju, kā dabūt vairāk rezultātu ar mazāku naudas daudzumu, kaut vai ar tādām lietām, kā labākas e-veselības izveidi.

Varbūt tas ir tāpēc, ka neviens no topošajiem politiķiem pat neapzinās, cik daudz lietas Latvijā tiek vienkārši izniekotas veltīgi. Ir pozitīvi momenti, šobrīd jau tiek īstenota patentēto zāļu aizstāšana ar patentbrīvajām (ģenēriskajām) zālēm. Tagad būtu laiks izvērtēt, kāpēc tik daudzi pacienti iet pie ārsta, viņiem paraksta zāles, bet tās nelieto. Tāpat, vai tiešām visas vizītes pie ārsta ir jēgpilnas un kā samazināt izšķērdību? Liela loma šeit būtu pacientu izglītošanai, un arī šo aspektu nepieminēja neviena partija. Bet reāli tā ir nozīmīga lieta, jo pat cibā daudziem ir neskaidrība, kā vispār Latvijā darbojas primārās aprūpes (ģimenes ārsta) modelis.

Nevienā programmā netika pieminēti farmaceiti, lai gan tieši farmācija ir sfēra, kur ir vajadzīga vislielākā optimizācija. Šobrīd UK viens kopienas farmaceits ir aptuveni 8 reizes efektīvāks nekā Latvijā. UK aptiekās ir recepšu sērijveida apstrāde, katram pacientam var būt nozīmētā aptieka, uz kuru tiek nosūtīta e-recepte. Aptieka reizi dienā lejupielādē visas šīs e-receptes, izdrukā tās, sagatavo uzlīmes, saliek izsniedzamās zāles maisiņā, un gaida pacientu, lai uzreiz izsniegtu maisiņu ar zālēm. Rezultātā Latvijā aptieka ar 4 kasēm un farmaceitu pie katras kases izsniedz divas reizes mazāk recepšu zāļu nekā UK aptieka ar vienu farmaceitu. Turklāt UK aptieka vēl sniedz virkni dažādu papildpakalpojumu, ieskaitot vakcinācijas. Nesaku, ka Latvijā ir jāseko tieši tādam pašam modelim, bet ir acīmredzami milzīgas iespējas uzlabot ražīgumu. Domāju, ka līdzīgas iespējas ir arī citur veselības aprūpē. Vispirms ir vajadzīga laba analīze, lai noteiktu, kur ir vislielākā izšķērdība un neefektivitāte.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]begemots
2022-08-08 10:13 (saite)
> Šobrīd UK viens kopienas farmaceits ir aptuveni 8 reizes efektīvāks nekā Latvijā.

Es drusku nesaprotu, cik lielai jābūt valsts iesaistei tieši šajā. Aptiekas ir privātbizness un drīkst optimizēties uz velna paraušanu, ja vēlas. Kas tur valstij jādara? Un ko tur valsts dara iekš UK?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-08-08 11:00 (saite)
Tā UK cilvēki nemaksā par recepšu zālēm, valsts faktiski regulē visu. Aptiekas UK pamatā darbojas pēc līgumiem ar valdību, tāpat valsts nosaka visus standartus, kādiem jābūt sniegto pakalpojumiem utt. Tāpat NHS nosaka, cik aptieka saņems par katru izsniegto zāļu tableti utt. Nav noteikti nekādi uzcenojuma procenti, jo aptieka pati meklē lētāko piegādātāju, lai spētu gūt peļņu.

Gandrīz visi aptiekas ienākumi tiek izmaksāti no NHS biznesa pakalpojumu nodaļas. Vēl neliela daļa no aptiekā pārdotajām bezrecepšu zālēm un kosmētikas (bet ļoti neliela daļa).

Faktiski valsts tieši regulē aptieku peļņu. Kad valstij šķiet, ka aptieku peļņa uz kādām konkrētām zālēm ir par lielu, tā samazina maksājumu likmes. Konkurence paliek tajā ziņā, ko aptieka, kas strādā efektīvāk, var gūt lielāku peļņu.

Latvijā aptiekas no valsts nesaņem pilnīgi neko. Kovida laikā bija neliels maksājumus par katru pārdoto recepšu zāļu iepakojumu, bet to tagad atcēla. Valsts cenšas regulēt aptieku peļņu ar noteikumiem par maksimālo zāļu uzcenojumu virs vairumtirgotājam noteiktā. Tie laikam šobrīd ir 10%. Faktiski tā arī ir maksimālā iespējamā peļņa, kuru varētu gūt aptieka, bet no tā vēl jāatskaita aptiekas uzturēšanas izdevumi, farmaceitu algas utml. Man ir aizdomas, ka tas ir krietni par maz, lai vispār atmaksātos. Valdībai laikam ir doma, ka aptiekas pamatā pelnīs ar bezrecepšu zāļu un kosmētikas pārdošanu, kas arī reāli notiek lielos apjomos. Rezultātā aptiekas optimizē darbību tieši uz šīm lietām, nevis efektīvāku zāļu izsniegšanu un labāku pakalpojumu veikšanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2022-08-08 11:35 (saite)
Interesanti. Bet tas prasītu mainīt visu aptieku tīklu sistēmu. Esošie aptieku ķēžu īpašnieki noteikti pretotos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-08-08 11:46 (saite)
Ņemot vērā, ka aptieku skaitu regulē likums, un katras aptiekas atvēšanai ir jāsaņem atļauja (visdrīzāk jau nedos, jo aptieku ir par daudz), tad uz aptiekām var raudzīties kā valdības nolīgtiem līgumuzņēmumiem. Līdzīgi kā tad, ja ceļam Rail Baltica un valdība piesaista dažādus mazākus vai lielākus apakšuzņēmējus. Līgumā vienkārši atrunā, cik par katru darbu samaksās.

Bet ar aptiekām Latvijā (un laikam arī citās valstīs) iznāk tā, ka atrunā nevis konkrētu cenu, bet uzcenojumu tam, ko šie apakšuzņēmumi maksās saviem piegādātājiem. Teiksim būvētājs iepērk cementu par 10 eiro/maisā. Valsts attiecīgi samaksā 20 eiro par šī cementa izlietošanu celtniecībā. Man šķiet diezgan absurdi, jo būvētājs būs ieinteresēts atrast pēc iespējas dārgāku cementu, un cementa ražotājs arī.

UK ir otrādi – apakšuzņēmējam valsts samaksā 20 eiro par šo darbu, un apakšuzņēmējs ir ieinteresēts nopirkt cementu pēc iespējas lētāk. Tas arī veicina konkurencei starp cementa ražotājiem. Protams, lai neciestu kvalitāte, valsts nosaka kvalitātes standartus, kas jāievēro.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-08-08 14:21 (saite)
Man tagad ienāca prātā doma, ka šis princips par uzcenojumu ir ieviests tāpēc, ka ir kaut kāds princips (likums, stratēģija), ka valsts nedrīkst tieši vienoties ar ražotājiem vai vairumtirgotājiem par zāļu cenām. Tāds princips ir ASV, un tas tiek ārkārtīgi kritizēts, bet noteikti tam ir noteikti aizstāvji no brīvā tirgus piekritēju puses. Savukārt UK NHS aktīvi tirgojas ar zāļu ražotājiem/tirgotājiem par zāļu iepirkumu cenām, jo nav tāda uzstādījuma, ka valsts nedrīkstētu vienoties par zāļu cenām.

Katrai sistēmai ir savi plusi un mīnusi, bet tieši no universālas veselības aprūpes viedokļa ASV nav pozitīvs piemērs, lai gan vispārīgi viņu medicīnas sistēma ir ļoti augstā līmenī. Bet tas, ka pat pēc Obamas ievestās obligātās apdrošināšanas (Obamacare) valstī joprojām ir 8% iedzīvotāju bez jebkādas veselības apdrošināšanas ir liels kauna traips.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-08-08 21:33 (saite)
Kā sagadīšanās, šobrīd ASV tiek ierosināts likums, kas ļaus valdībai vienoties ar big pharma par zāļu cenām. Kā jau bija sagaidāms, sākuma reakcija no pharma nozares ir negatīva. Viņi norāda, ka samazinoties ienākumiem, samazināsies investīcijas.

Mani tas īsti nepārliecina, jo iepirkumu cenas uzreiz vēl nenozīmē, ka kopējā samaksātā summa būs mazāka. Bet pareizi to izveicot, būs lielāks izvērtējums par zāļu cenas/ieguvuma attiecību, un attiecīgi tiks vairāk motivēts piedāvāt tirgū zāles ar lielāku efektivitāti un mazākām izmaksām. Šobrīd ASV sistēma, kur apdrošinātājiem īsti nav motivācijas samazināt zāļu izmaksas, tas rada nevēlamu tirgus kropļojumu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?